Priežu ielā Gardenē ir vairakas daudzdzīvokļu mājas, kuras ieskauj mežs, kura koku galotnēs un starp mājām augošajos kokos neskaitāmās ligzdās mitinās krauķi. Putnu ir ļoti daudz, tie nemitīgi ķērc, ar izkārnījumiem apgānījuši apkaimē novietotās automašīnas, soliņus. Visur, kur saskata acis, redzami putnu izkārnījumi. Uzklausītie iedzīvotāji ir izmisumā, jo šādā putnu “okupētā” vidē pavasaros un vasarās dzīvo jau gadiem ilgi. Apkaimē ir tūkstošiem putnu, pāriecināts ir Gardenes iedzīvotājs Aleksejs, kurš apstiprina savu sacīto ar video, ko uzņēmis nesen. Tajā iemūžināts liels, melns krauķu mākonis, kas lido pāri namu jumtiem.AleksejsGardenes iedzīvotājs
Putni dzīvo tieši ciematā! Tieši ciemata vidū! Nabaga cilvēki staigā un raud! Pilnīgi viss ir piedirsts! Tas vairs nav izturams! Visur viss ir piedirsts! Mašīnas katru dienu jāmazgā. Cilvēki no rītiem dodas uz autobusu, virs galvas lido simtiem. Tie putni apdirš tos cilvēkus. Izvazā miskastu saturu. Nabaga cilvēks, kurš to visu vāc! Viņš labi strādā, bet tas ir bezjēdzīgi! Viss ir piedirsts! Ar to nav iespējams sadzīvot! Nežēlīga problēma! Nezinam, kā atrisināt.
Dažs iedzīvotājs stāsta, ka kāds vietējais novests tiktāl, ka mēdz pa putniem šaut ar gaisa šauteni. Vēl kāds atzīst, ka putni ir iemesls, kāpēc nožēlo dzīvokļa iegādi ciemā.
Auru pagasta, kurā ietilpst Gardene, pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš ir informēts par problēmu. Ozoliņš stāsta, ka pat veidota darba grupa pašvaldības līmenī, kurā prātots, kā risināt problēmu. Dažādu cīņas pret putniem paņēmienu īstenošanai no Gardenes iedzīvotājiem arī iekasēta nauda, tomēr centieni izrādījušies bezjēdzīgi. Nu domniekiem nolaidušās rokas.Jānis OzoliņšAuru pagasta pārvaldes vadītājs
Un ko lai dara? Mēs tos krauķus nevaram padzīt. Vienīgi var nošaut, ko nedrīkst darīt. Tā lieta ir diezgan bezcerīga, es jums piekrītu. Gandrīz jāsaka, ka jāsadzīvo ar krauķiem. Pagājušogad jaucām ligzdas, prasījām pieredzi no citiem pagastiem un novadiem. Tas ir bezcerīgi! Neko nevar darīt un izcīnīt uzvaru pār krauķiem! Vēl neesi paspējis nojaukt, kad ligzdas jau ir atpakaļ. Ar ultraskaņu baida. Tas arī nederēja! Mēs diezgan nopietni ņēmāmies, bet rokas par īsu, lai izcīnītu uzvaru!
Krauķu trokšņošana un ligzdošana turpināsies līdz Jāņiem, norāda Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.Dmitrijs BoikoLatvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs
Rīgā vairs nav neviena krauķa, kaut gan senā pagātnē, pirms vairāk nekā 100 gadiem, pirmo krauķu ligzdu atrada tieši Rīgā. Krauķim vajadzīga lauksaimniečibas zeme. Tagad Rīgā viss ir apbūvēts, nav kur baroties. Mūsdienās visvairāk krauķu ir Zemgalē un Vidzemē. Tur daudzi zina, kas ir krauķis. Gandrīz katru gadu ir diskusijas, ko darīt. Krauķi ligzdo kolonijās, veido vienuviet vairākas ligzdas. Būdams kolonijas putns, ir ļoti trokšņains. Dala teritorijas, kas var būt, piemēram, viens zars. Skaidrs, ka savā starpā komunicē, viens otru dzenā. Tagad arī mazuļu laiks. Mazuļi pieprasa barību, līdz ar to troksnis ir pamatīgs. Troksnis ilgs līdz Jāņiem vai nedaudz ilgāk. Tad iedzīvotāji krauķus nedzirdēs.
Visdrīzāk, nākamgad jandāliņš sāksies no jauna, norāda Boiko, kurš arī teic, ka cīņa ar krauķiem var izrādīties bezjēdzīga.Dmitrijs BoikoLatvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs
Protams, var veidot darba grupas, ņemt nost ligzdas, bet efekta nebūs. Nauda gan būs “aizlidojusi”. Līdzekļus, ko tērēja šiem darbiem, varēja ieekonomēt. nav prāta darbs ņemt nost ligzdas, jo putni atgriezīsies pavasarī un atkal sabūvēs. Var mēģināt pieaicināt arboristus, kuriem lūgt nozāģēt koku galotnes vai paretināt zarus. Tas krauķiem var nepatikt, līdz ar to ligzdos mazākā skaitā vai neligzdos vispār. Pārvāksies uz citu vietu.
VIDEO:
