Izrādās, apmeklējot lietoto apģērbu veikalu, pa ceļam no pludmales, ballītes ar nakšņošanu vai garāka izbraukuma pastāv risks iedzīvoties skandalozā piedzīvojumā. Katru reizi, kad pircēja somā atrodas kādas viņam piederošas drēbes, ir vērts atcerēties, ka pēc savas būtības – tās taču arī ir lietots apģērbs.
Par šādu niansi līdz šim aizdomājies retais. Arī rīdziniecei Santai (vārds mainīts), kura cerībā atrast kādu vintāžas pērli “Humana” lietoto apģērbu veikalu Teikā apmeklēja rītā pēc izbraukuma ārpus mājas, nebija ne jausmas, ka iepirkšanās beigsies ar pārdevējas mēģinājumu atņemt viņai piederošās lietas un apvainošanu zādzībā.
“Todien veikalā visas lietas bija iegādājamas par vienu eiro, un tas šķita vilinoši,” stāsta Santa.
“Diezgan ilgi staigāju pa veikalu, izvēloties drēbes un dažas no tām uzlaikojot. Pirms tam biju ciemos, un manā somā atradās vairākas manas lietas, arī apģērbs, ko biju jau valkājusi.”
Pie kases, maksājot par preci, jaunā dāma bijusi nedaudz pārsteigta, ka pārdevēja vēlas ieskatīties viņas somā. Tomēr sākotnēji bez jebkādām aizdomām Santa atļāvusi tirdzniecības darbiniecei veikt somas apskati.
“Es saprotu, ka ir dažādi cilvēki. Arī tādi, kas mēdz kaut ko nozagt, un man nebija pretenziju, ka pārdevēja ieskatās manā somā,” tā Santa.
Tomēr turpinājumam, kas sekoja, viņa nebija gatava. Pārdevēja sākusi krāmēt ārā mantas pa vienai un galarezultātā paziņojusi, ka tās ir veikala mantas.
“Biju šokā! Teicu, ka tās ir manas drēbes – mans krekls, bikses, krekliņš, kura apdrukas dizainu biju pati veidojusi skolas aerobikas konkursam. Taču pārdevēju nekas nepārliecināja. Viņa turpināja apgalvot, ka tās ir veikala lietas, un atteicās tās man atdot. Pat mans dvielis viņai šķita atpazīstams kā veikala. Es pat nezinu, ka tur tiek tirgoti dvieļi!” stāsta sašutusī jauniete.
Somā atradās arī iepriekšējā dienā lietots apģērbs, kas pārdevējai neradījis šaubas par to, ka tāds pieder somas īpašniecei, tomēr viss svaigi izmazgātais un glīti salocītais – tas gan esot nozagts.
“Veikalā bija vēl vairāki cilvēki, kas mani aizstāvēja,” turpina Santa.
“Blakus stāvošā sieviete teica, ka šī veikala apģērbu var atpazīt pēc smaržas, bet somā esošā apģērba smarža liecina, ka tas pieder meitenei, jo tam nav humpalu smaržas. Taču arī tas pārdevējai nešķita pārliecinošs arguments.”
Santa pieļauj, ka vajadzējis zvanīt policijai, taču šoks un izbrīns par notiekošo bijis pārāk liels, lai viņa iedomātos aicināt talkā likumsargus.
Meitene uzstājusi, lai pārdevēja pārbauda videonovērošanas kameru ierakstus un pārliecinās, ka nekas no veikala lietām nav ticis ņemts, taču pārdevēja vilcinājusies un nav vēlējusies to darīt.
Tā vietā viņa skaļi komunicējusi ar kolēģēm, apgalvojot, ka, lūk, meitene dažas lietas nopirkusi, lai neizskatītos aizdomīgi, bet pārējās nozagusi.
Tā kā Santa atteikusies doties prom, pēc ilgstošām pārrunām pārdevēja beidzot tomēr devusies uz apsardzes telpām, lai pārbaudītu videoierakstus. Pēc krietna laika darbiniece atgriezusies un atdevusi jaunietei viņas lietas.
Par notikušo Santa nav saņēmusi no darbinieces atvainošanos. Gluži pretēji – pārdevēja joprojām centusies ieņemt dominējošu pozīciju, stingri piesakot, lai nākamreiz jaunā dāma savu somu atstāj pie kases.
“Jau sākumā vajadzēja šo visu operatīvi risināt un pārbaudīt videoierakstus, nevis apvainot mani zādzībā,” savas pārdomas pauž jauniete.
Par šo situāciju lūdzām komentāru “Humana Latvia” vadībai. Uzņēmuma administratīvā direktore, prokūriste Iveta Voltnere nebija lietas kursā par šādu gadījumu un solīja to noskaidrot.
Pēc ilgākas vilcināšanās no viņas saņēmām atvainošanās vēstuli: “Vēlamies atvainoties pircējai par sagādātajām neērtībām. Veikala personāls aprakstītajā situācijā diemžēl nav rīkojies atbilstoši noteiktajiem standartiem. Ir gadījumi, kad saskaramies ar atsevišķu apmeklētāju negodprātīgu rīcību, zādzībām, bet šādas situācijas nekādā veidā nevar ietekmēt citu klientu laipnu apkalpošanu veikalos “Humana”, kā to nosaka mūsu standarti.”
Iesniegums vai policija
Santas gadījums uzvedināja uz vairākiem jautājumiem, kādas ir pircēja tiesības un pienākumi un kā sevi aizstāvēt līdzīgos gadījumos. Par to jautājām Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC).
“Patērētāju tiesību aizsardzības likums un ar to saistītie normatīvie akti regulē preču un pakalpojuma drošuma prasības, kā arī jautājumus par preci vai pakalpojumu, bet neparedz noteiktas uzņēmuma darbinieku uzvedības normas. Attiecīgi PTAC nevar vērtēt pārdevēja rīcību,” skaidro PTAC Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikācijas daļas vecākā konsultante Evija Lene.
Vienlaikus par sūdzībām saistībā ar darba organizāciju, to skaitā darbinieka uzvedību un rīcību, viņa iesaka rakstveidā – vislabāk ar oficiālu, pašrocīgi parakstītu, iesniegumu – informēt konkrētā uzņēmuma vadību, jo tas ir paša uzņēmuma interesēs novērst trūkumus, lai turpmāk neatkārtotos tamlīdzīgas situācijas.
Patērētāja var nosūtīt iesniegumu uz uzņēmuma juridisko adresi.
Savukārt situācijā, kad klientam ir domstarpības ar veikala darbiniekiem, kuri, piemēram, uzbrūk personai, apvaino vai citādi aizskar, jebkuram ir iespēja savu tiesību aizstāvībai izsaukt pašvaldības policiju.
Pēdējo gadu laikā PTAC esot vērsušies tikai daži patērētāji ar lūgumu pēc konsultācijas, kā rīkoties situācijās, kad apsargs lūdz uzrādīt somas saturu.
