Martinam bija grūti visus šos gadus uz to noskatīties un nespējot dot nekādu signālu par to, ka viņš ir pie samaņas. Ķermenis vienkārši neklausīja.
Taču viņš visus šos gadus centās trenēt savas smadzenes, domās atrisinot visādus uzdevumus. Un pūliņi nebija veltīgi – kādā dienā viss mainījās, kad viena no medmāsām pamanīja izmaiņas Martina acuskatienā.
Puiša veselības stāvoklis sāka uzlaboties, viņš spēja pamosties no komas un kopā ar ārstiem izgāja cauri smagam atveseļošanās procesam.
Lai gan Martins nespēj runāt, ar datorprogrammas palīdzību viņa domas tiek pārvērstas vārdos. Viņš ir ieguvis koledžas izglītību, kļuvis par veiksmīgu interneta dizaineri, sastapis un apprecējis mīļoto sievieti un raksta grāmatas.
