Trīs dienas Vidzemes rajona tiesa Cēsīs atbilstoši Krimināllikuma 154. pantam tiesāja vīrieti par cilvēku tirdzniecību. Uz apsūdzēto sola – latviešu zemnieks. Pirmais priekšstats sabiedrībā, ka pēc šī panta par cilvēktirdzniecību tiesā sutenerus, kas nodarbojas ar prostitūtām. Taču cilvēku tirdzniecība ir plašāks jēdziens (sk. uzziņu) nekā tikai iesaistīšana seksuālā izmantošanā. Un prokuratūra ir atzinusi par iespējamu uzrādīt apsūdzību 31 gadus vecajam Dainim Gipteram tieši pēc šī panta.
Ekspluatējis un izkalpinājis
Kā apsūdzībā teica prokurors Uldis Cinkmanis, D. Gipters Priekuļu novada Veselavas pagasta fermā “Mežmaļi” ekspluatācijas nolūkos kalpībā turējis divus cilvēkus.
Vispirms 2016. gada vasarā tolaik 60 gadus veco Gunāru, bet tā paša gada beigās un nākamā gada sākumā – tikpat veco Agritu. Kad ieradies Gunārs, viņam Gipters ierādījis dzīvošanai nepiemērotas telpas bez tualetes un apkures. Bez darba līguma Gipters solījis maksāt Gunāram 18 eiro dienā – par 46 govju slaukšanu divas reizes dienā, šo govju un vēl sešu teļu kopšanu.
Gunārs, kurš kriminālprocesā atzīts par cietušo, strādājis bez atlīdzības vairākas nedēļas, bijis atkarīgs no apstākļiem, ticējis solījumiem par samaksu, ticis maldināts, ka par izslaukto pienu neesot saņemta nauda, tāpēc neko nevarot viņam maksāt algā. Patiesībā Gunāra uzturēšanas laikā Gipters par pienu no AS “Smiltenes piens” saņēmis vairāk nekā 4000 eiro.
Ne mazāk kā divas nedēļas Gunāra vienīgais iztikas avots bijis piens un kaimiņu nestā pārtika.
Tiesa, vienu reizi Gipters aizvedis Gunāru iepirkties par 15 eiro. Kad Gunārs prasījis algu, Gipters draudējis ar paziņām policijā. Tomēr Gunārs nav nobijies un devies projām. Tagad tiesā kā algu no Giptera Gunārs prasa 1098 eiro un morālo kaitējumu 1500 eiro.
Līdzīgā situācijā nokļuvusi Agrita, kura “Mežmaļu” fermā ieradusies 2016. gada decembrī un kurai uz rokas solīts maksāt 15 eiro dienā. Agritai nav bijis kur dzīvot, un tādā veidā apsūdzētais viņu izmantojis. Sievietei par darbu līdz 2017. gada aprīlim Gipters samaksājis 50 eiro, reizi divās nedēļās vedis pārtiku. Agrita uzskata, ka viņai par darbu nav samaksāti 2500 eiro, un viņa arī prasa 5000 eiro morālo kompensāciju.
Sievietes darba laikā Gipters par pienu saņēmis vairāk nekā 12 000 eiro.
Katram no abiem slaucējiem valsts samaksājusi 1330 eiro kompensāciju. Apsūdzētais savu vainu un kompensācijas tiesā neatzina.
Attieksme kā pret vergu
Pirmo tiesā pratināja cietušo Gunāru, kurš atklāja, ka saimniecībā sākumā cerējis uz traktorista darbu, bet pierunāts un apmācīts slaucēja darbam. Vēl bijis jādzen ganos govis, jābaro teļi un sivēni, jātīra slaukšanas iekārtas. Kad prasījis algu, Gipters aizbildinājies ar to, ka netīro cauruļu dēļ piens ir bijis jāizlej zemē un naudas neesot. Vēl saimnieks ļauni lamājies. Bijušas dienas, kad vispār nav bijis ko ēst, tad pārticis no piena.
Attieksme pret viņu esot bijusi kā pret vergu. Saimnieks baidījis, ka ne tikai algu nesamaksāšot, bet vēl piedzīšot zaudējumus par sagandēto pienu un piekaušot.
Viens no iepriekšējiem strādniekiem Gunāram stāstījis, ka no Giptera vairākas reizes dabūjis pa muti. Saimnieks govis nav slaucis, tikai ar traktoru mēslus vācis. Ik pa laikam Gunāram pie govīm kāds no tuvējiem ļaudīm nācis darbos palīgos, atnesuši ēst, arī grūtos brīžos, kad sāpējušas kājas. Tad gan Gipters esot iedevis špricējamās zāles ar lietotām šļircēm.
Telpa, kas ierādīta dzīvošanai, bijusi vienā ēkā ar kūti. Pats tajā ieklājis linoleju un uztaisījis galdu. Nav bijis siltā ūdens. Tomēr Gunārs atzina, ka gluži ar varu neesot turēts, varējis doties projām. Taču viņš cerējis, ka par darbu samaksāšot.
“Tiku prom elles”
Otra cietusī – Agrita – ne uz vienu no tiesas sēdēm neieradās, neesot bijusi arī sazvanāma, un tiesnesis Lauris Šņepsts viņai uz nākamo tiesas sēdi 10. aprīlī nozīmēja piespiedu atvešanu ar policiju. Man gan izdevās Agritu sazvanīt un ar viņu parunāties. Tagad sieviete īrē istabiņu Rīgā un strādājot par kopēju veco ļaužu pansionātā – šo darbu gan drīz pametīšot un došoties pensijā.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
