Viņus vaino tautsaimniecībai lielā apmērā nodarītos zaudējumos, jo savās deklarācijās nav uzrādījuši saņemto kompensāciju, kas izmaksāta par bojā gājušo bērnu.
“Pašiem kā vecākiem visgrūtāk ir tas, ka līdz pat šim brīdim neviens nav pie atbildības saukts. Man ir jāiet pie sava bērna kapa, jānoliek tur ziedi, bet atbildīgo nav,” 2020. gada novembrī paudis bojāgājušā zēna tēvs Kaspars Stivriņš.
Rudenī stāstījām, kā prokuratūra un policija trīs gadus meklēja, kurš vainojams, ka traģēdija Ventspils Ūdens piedzīvojumu parka mazajā peldbaseinā notika. Novembrī lieta beidzot nosūtīta tiesai. Par nonāvēšanu aiz neuzmanības apsūdzēts peldēšanas treneris Viktors Zujevs. Tobrīd par lietu atbildīgais prokurors noraidīja pārmetumus, ka liecinieki meklēti negribīgi un ilgi. Un ka tas ir normāli, ja vecāki atkārtoti pratināti vēl vairāk kā divus gadus pēc notikušā.Nauris PinkovskisVentspils prokuratūras prokurors (2020.gada novembris)
“(NP: Bet tad, jūsuprāt, policija savu darbu darīja labi?) Es uzskatu, ka viņi savu pienākumu pildījusi un apzināti vilcināts process nav. (NP: Kāda ir jūsu atbildība kā uzraugošajam prokuroram?) Mana atbildība ir uzraudzīt procesa gaitu.”
Līdz šim vienīgais lietā sodītais ir nelaimes laikā Ventspils olimpisko centru vadījušais Uldis Boitmanis. Viņam piespriests administratīvais sods 70 eiro apmērā.
Šajā lietā tiesas sēde nozīmēta maijā. Bet kā liecina tiesai nodotie divi lietas sējumi – noslīkušā zēna nelaimes gadījuma izmeklētāji 2020.gadā tērējuši vairākus mēnešus, lai noskaidrotu vai vecāki no Ventspils olimpiskā centra ir saņēmuši materiālo kompensāciju.
“Nekā personīga” ir zināms kompensācijas apjoms, bet respektējot noslīkušā bērna vecāku lūgumu to neizpaust, mēs to nedarīsim.
Arī publiski TV3 Ziņās vēl 2017.gadā izskanēja, ka cietušie ar advokātu Olimpiskajam centram piedāvājuši slēgt šādu vienošanos. Tolaik centra nolīgts advokāts piedāvājis uz daudzām lapām sarakstītu dokumentu. Bet zēna vecāku pārstāvis uzstājis, ka to sagatavos viņš un ar tādiem nosacījumiem, kas būs izdevīgi bojā gājušā ģimenei. Pašvaldība tam piekritusi. Līgums bijis konfidenciāls, tāpēc par to neviena no pusēm nav publiski runājusi.Kaspars StivriņšBojāgājušā zēna tēvs
“Es kā bojā gājušā zēna tēvs uzskatīju, ka mūsu ģimenei pienākas morālā kaitējuma kompensācija. (NP: Saprotu, ka jums izdevās arī noteikumus uzstādīt savus – tur nebija tā, ka jūs aizgājāt un parakstījāties, un atteicāties, ka jūs vairs necelsies nekādas pretenzijas. Principā tas, ko jūs ar advokāti kopā panācāt, tas arī tur tajā vienošanā arī tika ierakstīts.) Jā – mūsu tiesības netiek nekā aizskartas.Didzis VilemsonsCietušās ģimenes advokāts
“Olimpiskais centrs ir rīkojies atbilstoši un, godīgi sakot, līdzīgos gadījumos vienam otram vajadzētu pamācīties.”
2018.gada vasarā kompensācija izmaksāta. 2019.gadā vecāki Valsts ieņēmumu dienestam sniedza savas ikgadējās deklarācijas par aizvadīto gadu, bet olimpiskā centra maksājumu tajā nebija uzrādījuši.Likums nosaka divas lietas – kriminālprocesa ietvaros slēgtas vienošanās par kompensāciju izmaksu netiek apliktas ne ar kādiem nodokļiem. Otrs – ikviens, kurš atskaiti par saviem ieņēmumiem VID iesniedzis, tajā papildinājumus vai labojumus var izdarīt vēl turpmākos trīs gadus. Šajā gadījumā zēna tēvs un māte labot deklarācijas un tajās norādīt saņemto naudu no Olimpiskā centra var vēl līdz 2022.gada vasarai.Kaspars StivriņšBojāgājušā zēna tēvs
“(NP: Tas, ko jūs bijāt iepriekš, varbūt un tagad esat noskaidrojuši – kādas ir jūsu saistības attiecībā pret valsti? Jums no šīs kompensācijas bija kaut viens cents būtu jāmaksā nodokļos, respektīvi, vai valstij radies kāds zaudējums no tā, ka jūs šobrīd neesat deklarējis. Lai arī jums ir iespēja deklarēties vēl līdz nākamajam gadam.) Nē, mums nav nekas, nebija jāmaksā par bojā gājušā kompensāciju, un tādēļ arī nedeklarējām. Un 2018. gadā es vispār biju agonijā… Un līdz deklarācijai domas nebija nekādas.”
Šī gada marts atnāca ar nepatīkamu pavērsienu. Vecāki saņēma pavēsti no izmeklētājiem, ka gan tēvs, gan māte ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Atklājies, ka vairākkārt izmeklētāji par kompensāciju prasījuši informāciju pašvaldībai, vecākiem nezinot izprasīti un pētīti viņu banku kontu izraksti no “Luminor” un “Swedbank”. Izmeklētāji nolēmuši, ka neuzrādītās kompensācijas apjoms pārsniedz 10 tūkstoš eiro, tāpēc abiem piemērojams Krimināllikuma 219.pants, kas par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā lielā apmērā var draudēt pat ar cietumsodu.
Krimināllikums, 219.pants: “Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas Par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā,”Kaspars StivriņšBojāgājušā zēna tēvs
“Es izskatīju arī nedaudz lietu. Tas lietas biezums ir apmēram šāds, no kuras gandrīz ceturtā daļa sastāv no tā, ka viņi meklējuši kaut kādu kompensāciju.”Didzis VilemsonsCietušās ģimenes advokāts
“Procesa virzītāja ir saskatījusi, ka ir noticis noziegums, un ir vērsusies ar attiecīgu dokumentu Nodokļu muitas lietu policijas pārvaldē, kur ir uzsākts kriminālprocess.Kaspars StivriņšBojāgājušā zēna tēvs
“Mēs aizgājām pie izmeklētāja, un viņš teica, ka kriminālprocess ir palaists. Tad viņš izsvēra, vai ir vērts turpināt viņu vai nē. Un pēc nedēļas uzzinājām, ka jau ir aizdots prom uz prokuratūru. Tad mums bija jābrauc pie prokurores un viņa pateica, ka gribot vispār pus gadu nosacīti man un sievai. Es biju šokā. Kas vispār notiek?”Didzis VilemsonsCietušās ģimenes advokāts
“Abi vecāki dažu dienu laikā atzīti par aizdomās turētajiem. Dažu dienu laikā lieta atradās prokuratūrā un jau šobrīd ir uzrādīta apsūdzība abiem vecākiem par deklarācijas nepilnību. Un šobrīd draud atbildība ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.”Kaspars StivriņšBojāgājušā zēna tēvs
“(NP: Ko uz šo atbildēja izmeklētājs un prokurore? Ka jums vēl nav beidzies termiņš, kad iespējams deklarēt.) Neko. Mana sieva viņai uzdeva jautājumu – es trīs gadu laikā taču varu deklarēt? Viņa neko neatbildēja. Tur bija apmēram tā – šis soda mērs būs atkarīgs no jūsu attieksmes. Un tad bija sajūta, ka labāk neko neteikt, jo tad būs vēl sliktāk. (NP: No prokurores sarunā ar jums izskanējis, ka jums jāatzīst vaina un tad jums piemēro ko?) Pusgadu nosacīti viņa prasīs. Gan man, gan manai sievai.”
Pēc sarunas ar izmeklētāju un prokurori abi vecāki savas deklarācijas jau labojuši un norādījuši ziņas par saņemto kompensāciju. Mums zināms, ka lietas izmeklētājs bija VID inspektors Imants Vinters. Lietas prokurore Rūta Leišavniece. 2015.gadā viņa bijusi valsts policijas koledžas kadets, tad trīs gadus nostrādājusi kā policijas inspektore. Zvērestu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram nodevusi tieši pirms diviem gadiem – 2019.gada martā. Šajā svinīgajā pasākumā , uzrunājot jaunos prokurorus, Kalnmeiers aicinājis viņus ar cieņu izturēties pret jebkuru cilvēku un uzņemties pilnu atbildību par savu darbu.Imants VintersValsts ieņēmumu dienesta inspektors
“Tas ir izmeklēšanas noslēpums un es par lietu daudz nevaru stāstīt. (NP: Daudz nē. Bet maz cik jūs varat.) Praktiski neko.”Rūta LeišavnieceKuldīgas rajona prokuratūras prokurore
“(NP: Jūs joprojām uzskatāt, ka tur ir noziedzīga nodarījuma sastāvs?) Ziniet kā – es atteikšos jebko šobrīd komentēt. (NP: Kāpēc?) Tāpēc, ka process ir manā lietvedībā. (NP: Tieši tāpēc arī zvanām.) Jūs gribat, lai es jums kādu atbildi sniedzu par šo jautājumu? Es nekomentēšu.”Kaspars StivriņšBojāgājušā zēna tēvs
“(NP: No prokurores vai izemeklētāja ir bijusi kaut neliela iecietība zinot, par ko tā naudas ir saņemta?) Nē. Pilnīgi nekāda. Sajūta tāda, ka es būtu pārdevis dimantus vai zeltu un saņēmis naudu. Viņi it kā klausās, bet neko nedzird.”
“Nekā personīga” piezvanīja uz Valsts ieņēmumu dienesta konsultatīvo tālruni, lai noskaidrotu, kā pareizāk būtu rīkoties, ja ir saņemta šāda liela apmēra kompensācija, bet ziņas par to nav uzrādītas deklarācijā.
Saruna ar Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti:
– Nē, šīs kompensācijas neapliekas ar nodokļiem. Viņam viņa jādeklarē tikai kā bruto un kā neapliekamie ienākumi.
– Cik ilgā laikā tas ir jāizdara?
– Par 2018.gadu jau vajadzēja līdz 2019.gada jūnijam. Tā kā – jo ātrāk viņš to izdarīs, jo labāk.
– Man jurists teica, ka var trīs gadu laikā deklarāciju mainīt.
– Jā. Tagad līdz 16.jūnijam var vēl 2017.gada deklarāciju sniegt. 2018.gadam būs 2022.gada 16.jūnijs pēdējā diena, kad varēs iesniegt precizējumu.
– Bet ja viņam nekādi nodokļi nav jāmaksā, tad jau valstij nekāds sliktums nav vai ne?
– Būtībā nav – jā.
Valsts policija (VP) ”Nekā personīga” atsūtīja sausu skaidrojumu, ka izmeklēšanas laikā konstatēta kompensācijas izmaksa, tā sākta izmeklēt un nosūtīta VID. VID atrakstīja, ka neko komentēt nevar, jo lietu virza prokuratūra. Prokuratūra plašus komentārus nesniedz, jo turpinoties izmeklēšana. Vien piezīmē, ka abu vecāku izdarītais atzīts kā ”noziedzīgs nodarījums tautsaimniecībai”.
VP Kurzemes reģiona pārvaldes atbilde ”Nekā Personīga”: “Veicot pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesā par negadījumu, kur baseinā noslīka zēns, un skaidrojot notikušā apstākļus, tika iegūta informācija, ka, neskatoties uz to, ka kriminālprocesā saistībā ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu cietušās personas bija pieteikušas materiālās kompensācijas, tika noskaidrots, ka šīs pašas cietušās personas jau bija saņēmušas materiālo kompensāciju no juridiskas personas. Minēto informāciju bija nepieciešams precizēt, jo tai bija nozīme lietas tālākā gaitā. Informācija par naudas pārskaitījumu tika iegūta, tā apstiprinājās un materiāls pārbaudes veikšanai tika nosūtīts VID. Ņemot vērā to, ka lieta ir Valsts ieņēmumu dienestā, savukārt izmeklēšana par negadījumu ir pabeigta jau pagājušajā gadā un kriminālprocess nodots prokuratūrai, neesam tiesīgi sniegt papildus komentārus.”
Valsts ieņēmumu dienesta atbilde ”Nekā Personīga”: “Jūsu minētajā lietā procesa virzītājs ir Latvijas Republikas prokuratūra; Valsts ieņēmumu dienests nav tiesīgs par to sniegt informāciju.”
Latvijas Republikas Prokuratūras atbilde ”Nekā Personīga”: “2020.gada 20.oktobrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ventspils reģionālā nodaļā tika pieņemts lēmums no kāda kriminālprocesa izdalīt materiālu attiecībā pret divām personām par iespējamu naudas summas lielā apmērā nedeklarēšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kas ir attiecināmi pie noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā. Izdalītie lietas materiāli tika nosūtīti VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei apstākļu noskaidrošanai. 2020.gada 20.novembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē tika uzsākti divi kriminālprocesi pret divām personām pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas. 2021.gada 23.februārī abi attiecīgie kriminālprocesi nosūtīti Ziemneļkurzemes prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, un 2021.gada 5.martā prokurore pieņēmusi lēmumu kriminālprocesos par abu personu saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas. Lietā šobrīd turpinās pirmstiesas izmeklēšana.”Kaspars StivriņšBojāgājušā zēna tēvs
“Mēs pārsūdzēsim to, ko viņi tur prasīs. Mēs nepiekāpsimies nekādiem sodiem. Tas ir absurds.”Didzis VilemsonsCietušās ģimenes advokāts
“Saprotiet, šie cilvēki nav saskārušies ar izmeklēšanu vispār nekad un šajā konkrētajā gadījumā es domāju, ka ne tikai viņiem rodas jautājums vai tieši tā izpaužas tiesiskums? Šeit mēs runājam par cietušajiem kriminālprocesā kur nevis ir panākuši taisnīga noregulējumu lietā, kur viņi ir atzīti par cietušo, bet viņi paši ir kļuvuši par apsūdzētajiem. Un izmeklēšanas zibenīgums, ātrums ir bijis tikai tajā procesā, kas ir vērsts pret viņiem, bet nevis tajā pamatlietā. Un viss tās pasakas par to, ka tik sarežģīta un komplicēta izmeklēšana izplēnēja tajā brīdī, kad mēs iepazināmies ar šīm kriminālprocesa materiāliem, kuros viena liela daļa sastāv no tā, kā tika dzenātas pēdas tam, vai vecāki ir saņēmuši kompensāciju un vai tas ir noticis likumīgi. Tas ir vienkārši briesmīgi.”Kaspars StivriņšBojāgājušā zēna tēvs
“Nu, jā. Mums mazajam sestdien paliek astoņi gadi… Būtu… Nu, diemžēl mēs to nesagaidīsim. Tā viss šitā izvēršas. Kad tu no… Kad tu no… Nu tas vāks… Nu, jā… Grūti. Tas ir es nezinu… Krieviski tas saucas ”bezpriģels”.”
Bojāgājušā zēna tēvs mums apliecināja, ka vērsīsies ar lūgumu pie Latvijas republikas ģenerālprokurora, lai viņš izvērtētu notikušo izmeklēšanu pret abiem vecākiem. Šis ir viens no uzskatāmiem piemēriem tam, ka Valsts ieņēmumu dienesta priekšniecības vai arī Tieslietu un Iekšlietu ministriju augstākās politiskās vadības solījumi strādāt sabiedrības labā izplēn, kad ar tiesiskuma un kārtības nodrošinātāju vienaldzību saskaras parastais ierindas cilvēks.
