Sociālā tīklā “Facebook” Jānis publicēja pamācošu stāstu, kas liek aizdomāties. No vienas puses tas ir smieklīgs, bet no otras puses pavisam nopietns un skumīgs vienlaikus.
Ja reizēm liekas, ka jokot ir vienmēr forši, tad ir vērts padomāt arī par to, kādas sekas var būt šiem jokiem…
Jo Jānis no viena maza joka iekūlās tādās nepatikšanās, ka atcerēsies to uz visiem laikiem…
Jānis raksta: “Ja man prasītu, ko vieglāk atrast, sievu vai nepatikšanas, man būtu jāsaka otrais variants.
CIK NO VIENAS PUSES SMIEKLĪGI, TIK NO OTRAS TAS IR SKUMĪGI. Šie vārdi nav mani, bet gan viena mana drauga, kurš viņus pateica pēc mana stāsta kuru viņam izstāstīju.
Un izstāstīšu ar Jums šo stāstu, kā no maza joka, var izvērsties nopietna lieta. Jo es domāju, ka tas varēja notikt ar jebkuru cilvēku, kurš varbūt nezin likuma bardzību. Es jau ceru, ka es biju tikai viens tāds kurš to 🤷♂️ nezināja.
Nezināšana neatbrīvo no atbildības. Bij 19 jūnijs, biju darbā veikalā, kad pie manis veikalā ienāca divi cilvēki, parādīja kriminālpolicijas apliecības, un lūdza doties līdzi uz Gaujas ielu, kur mani gaidot izmeklētāja.
Es nodomāju, ka tas ir kāds joks, teicu lai paskaidro kas par lietu, jo es pat naktī ejot pa pilsētu stāvu pie sarkanā signāla krustojumā. Mani aizveda uz iecirkni, kur izmeklētāja man jautā, vai es esmu februārī sūtījis internetā plika bērna bildi.
Saku, ka nē. Es ar tādām lietām nenodarbojos. Man sāk izņemt personīgās mantas, aprakstīt, un tad izmeklētāja pienāk vēlreiz un parādā, uz a4 lapas izprintētu bildi, ar puisīša seju.
Un es atcerējos, bij tāds gadījums, internetā klīda bilde, kur puisītis pliks guļ pludmalē sauļojas, un virsū uzrakstīts bij teksts, kaut kāds joks, pa vasaru, vai ko citu , to es vairs neatcerējos, kas tieši bij rakstīts.
Es atcerējos, ka viņu kādam mēģināju pārsūtīt caur instagramu, un man neaizgāja tā bilde, un instagrams nobloķēja uz dienu manu profilu. Nākamā dienā viss bij kārtībā. Es saku, jā bij tāda joka bilde, un kādam mēģināju sūtīt, bet instagrams neatļāva.
Viņiem bildi atsūtīja instagrams, no ārzemēm, ka no tādas un tādā konta viņa mēģināta pārsūtīt.
Es teicu ka tā bilde klīda sociālajos tīklos, un daudzi ar to visticamāk dalījās, tad jau te Jums jābūt desmitiem cilvēku. Atbildes nebij… Man bij viens zvans, protams pazvanīju sev vistuvākajam cilvēkam, pateicu ka esmu aizturēts, un par ko.
Tālāk nu jau 4 policisti, un es dodamies uz manu dzīves vietu, tur notiek kratīšana, tiek izņemta tehnika, dators, kamera, un citas lietas. Viens no policistiem, izlasīja rakstu par mani, grāmatā, “Panākumi dzīvē un biznesā”, kur biju iekļauts kā iedvesmojošājais Latvijas mazumtirdzniecības pārdevējs, un saka pārējiem, ka viņi te neko neatradīs.
Izmeklētāja teica, turpinat meklēt. Un atrast tiešām nebij ko. Tālāk es tieku aizvests uz tā saucamajām 7. debesīm, īslaicīgās aizturēšanas izalatoru, un iesēdināts kamerā līdz 48 h.
Vakarā mani izved no kameras, un jau priecīgs, ka tas viss ir atrisinājies, bet prieki nebij ilgi. Man tuvais cilvēks, zinot tikai to ko man inkriminē, bij paņēmis advokātu, no augstā gala. Labākie kas esot Latvijā. Jo lieta neizklausās vienkārša. Tanī naktī es kamerā daudz ko pārdomāju. Mani izlaida ārā tieši pēc 24h, un kad tikos ar izmeklētāju arī advokāts bij klāt.
Teksts bij vienkāršs, “Pret Tevi tiek ierosināta krimināllieta pēc tāda un tāda panta, proti, bērnu 18+ satura izplatīšana.” Man sliktākajos murgos nerādījās tas kas notika. Viena joka bildes pārsūtīšana, var izvērsties par tādu murgu. Jo bērns bildē bij pliks, bet es tam nepievērsu uzmanību, jo akcents bij uz tekstu- joku kas bij rakstīts virsū tai bildei.
Es saku izmeklētājai, ka man mammai albumā mājās visticamāk arī ir bilde kur es maziņš un pliks, tāda drīkst tur būt? Viņa atbildēja, ja vēlos varu rakstīt iesniegumu uz mammu. 🙈 Telefons tika atdots vēl pēc 24 h, dators un citas lietas pēc 4 nedēļām. Ar paziņojumu, ka atgriežam mantas, jo nekas netika atrasts.
Advokāts protams darīja savu darbu, taču viss ko viņš bij rakstījis, lai atbrīvo no krimināllietas, atceļ drošības līdzekli, uzturēšanos noteiktā vietā, viss tika noraidīts. Jo visā tika saskatīts noziedzīgs darījums. Tālāk izmeklēšana tiek pabeigta, un pāri pa 100 lpp lieta tiek nodota prokuratūrai.
Tālāk prokuratūra pieprasa par mani ziņas probācijas dienestam. Tā, ja godīgi bij mana labākā intervija dzīvē,cik nu viņas bijušas, ko es jebkādām biju par sevi stāstījis. Un šodien tika lieta izbeigta. Jo atzinu savu vainu, un nožēloju izdarīto. Nenovedot to līdz tiesai. Lēmums, nosacīti izbeigt krimināllietu.
Tas nozīmē man ir pārbaudes laiks 6 mēneši, kur man jāuzvedas godīgi. Es prokurorei tā arī pateicu, es dzīvošu kā līdz šim, jo es esmu godīgs. Un jautāju vai varu pabrīdināt citus, viņa atbildēja, ka vajag. Protams bij brīži šā pusgada laikā, ka man rokas nolaidās, kā var no tādas viena joka, izvērsties tāds nepatīkams notikums. Bet nezināšana, neatbrīvo no atbildības. Bildi sūtījis biju – biju.
Pliks zēns tur bij – bij. Viss. Vainīgs.. Šinī lietā katrs darīja savu darbu. Izmeklētaja, prokurore, advokāts, probācijas dienesta darbinieki, bij kas man paši teica, ka tiešām absurds. Bet likums ir likums.
Gandrīz visās instancēs kur gāju, man priekšā sēdēja cilvēks kurš teica, tu tak esi tas čalis kas tos gurķīšus taisa, un tirdziņā bļaustās. Un visi saprata jau uzreiz, ka es ar tādām lietām nenodarbojos. Esmu pieaudzis, adekvāts cilvēks, kurš mīl bērnus, savu dzīvi un apkārtējos cilvēkus, un ir paklausīgs likumam.
Bet redziet, šoreiz nezinot, es tomēr likumu pārkāpu. Es ceru ka ar tādu pašu entuziasmu, mūsu likuma kalpi ķer arī īstos noziedzniekus. Jo resursi,un cilvēki šajā, kur no sākuma likās, pārpratuma lietā, tika iesaistīti daudz. Varbūt kādam noderēs šis mans stāts, man tas lika paskatīties uz dzīvi savādāk.
Un diemžēl šis stāts man izmaksās dārgi, bet paldies Dievam ka tikai finansiāli. Sargiet sevi, un vienmēr turiet sevī pozitīvismu, jo tas palīdz pārdzīvot visu. Jo kā jau teicu, labiem cilvēkiem, jebkuram stāstam ir jābūt laimīgām beigām.
