Valdības pārstāvji ceturtdien, 11. martā, tikās Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē, kurā lēma par jauniem ierobežojumiem un izmaiņām, tomēr lemšanu par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārija ieviešanu valdība pārcēla uz piektdienu, 12. martu. Portāls “Apollo” piedāvā ceturtdienas sēdē lemtā apkopojumu.
Ceturtdien kārtējā valdības sēdē bija plānots lemt par izmaiņām ierobežojumos, tostarp valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā nodrošināt attālināto darbu, kā arī lemtu par izmaiņām par atļauto pasažieru skaistu sabiedriskajā transportā.
Tomēr sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izsludināja 15 minūšu pārtraukumu, lai pārliecinātos, vai valdības sēdes dienaskārtībā nav “iezagusies viena nepilnība”. Pēc pārtraukuma premjers apliecināja, ka valdības sēdes dienaskārtībā iekļautajos jautājumos ir “būtiski trūkumi”.
Viņš atzina, ka šo otrdien valdība lēma ar 17.martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tomēr ceturtdien bija plānots lemt par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.
Tā kā nākamnedēļ lemt par šo jautājumu būtu par vēlu, Ministru prezidents ierosināja turpināt lemšanu par šiem jautājumiem piektdien plkst.15.
Paredzams, ka priekšlikumus par kontroles un uzraudzības pasākumiem iedzīvotāju atgriešanos no trešajām valstīm līdz rītdienas sēdei izstrādās Operatīvās vadības grupa.
Kariņš rosina vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem
Ceturtdien valdības sēdes laikā premjers pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā “esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem”.
“Vai nav pienācis laiks pateikt – pietiek? Mums ir bruņotie spēki. Mēs otrreiz nevaram šādi riskēt, tāpēc pārņemam procesu valsts uzraudzībā,” mudināja Kariņš.
Jau ziņots, ka šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāmai” veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pavēstīja, ka Veselības ministrijas (VM) juristi strādā pie līguma laušanas ar Covid-19 vakcīnu izvadātāju SIA “Oribalt Rīga”.
Vakar “Oribalt Rīga” atsevišķos vakcinācijas punktos nepiegādāja plānotās vakcīnas, turklāt, pēc Pavļuta sniegtās informācijas, uzņēmums bijis ļoti neatsaucīgs problēmu risināšanā.
Pavļuts pastāstīja, ka ar šo uzņēmumu, kas izraudzīts konkursa kārtībā, sadarbība uzsākta tikko un problēmas radušās jau ar pirmās 2600 vakcīnu devu kravas izvadāšanu.
Ministrs uzsvēra, ka VM mēģinājusi kopā ar “Oribalt Rīga” rast risinājumu situācijai, taču sastapusies ar ļoti lielu neatsaucību, tāpēc piesaistīta Valsts policija, kas naktī pieskatīja uzņēmuma noliktavu. No rīta uzņēmuma šoferiem prasīts, kur kurš brauks, un šādi iegūta informācija, kur vakcīnas tiks aizvestas.
Dzīvnieku Covid-19 laboratoriskajiem izmeklējumiem būs pieejami 37 300 eiro
Zemkopības ministrija (ZM) skaidro, ka, reaģējot uz pašreizējās epidemioloģiskās situācijas tendencēm Eiropas Savienībā (ES) saistībā ar SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas uzliesmojumu, ir jāīsteno epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas uzraudzībai un izplatīšanās ierobežošanai novietnēs starp dzīvniekiem. Turklāt, kā norādīts ZM izstrādātajā noteikumu anotācijā, 2020.gadā ziņots par ūdeļu inficēšanos ar SARS-CoV-2 vīrusu, un ir konstatēts, ka infekciju iespējams pārnest no cilvēka uz ūdelēm un otrādi.
Lai nodrošinātu infekcijas atklāšanu agrīnā stadijā un novērstu tās tālāko izplatību, valdība ceturtdien nolēma piešķirt finansējumu 37 316 eiro apmērā “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam “BIOR””, lai veiktu laboratoriskos izmeklējumus uz Covid-19 infekciju, apstiprinot vai izslēdzot infekcijas klātbūtni dzīvnieku novietnēs.
Summa institūtam piešķirta no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
“BIOR” uzdevums ir rūpēties par sabiedrības un dzīvnieku veselību, pārtikas un vides kvalitāti, zivju un citu ūdens bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nodrošinot starptautiskiem standartiem atbilstošu pētniecisko darbību, veicot kvalitatīvu zinātnisko ekspertīzi un laboratoriskos izmeklējumus, sniedzot pakalpojumus starptautiskā mērogā.
Nākamajā mācību gadā 12. klasēm svešvalodās eksāmenus rīkos pavasara brīvlaikā
12.klases izglītojamiem pavasara brīvlaiks ir noteikts pēc svešvalodu eksāmenu norises – no 2022.gada 21.marta līdz 2022.gada 25.martam. Nosakot svešvalodu eksāmenu norisi 2022.gada martā, vienlaikus tiek samazināta 12.klašu izglītojamo slodze valsts pārbaudījumu laikā maija beigās un jūnijā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteikumu projekts par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2021./2022.mācību gadā izstrādāts, lai, atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem, noteiktu valsts pārbaudes darbu norises laiku 2021./2022.mācību gadā. Kopumā valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir ne mazāk kā četri – centralizētais eksāmens latviešu valodā, vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles, matemātikā, kā arī vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles.
Šie noteikumi attiecībā uz vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu 11.klasē stājas spēkā 1.septembrī, bet attiecībā uz vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu 12.klasē – 2022.gada 1.septembrī. Līdz minētajiem datumiem vispārējās vidējās izglītības programmas 11. un 12.klasē īsteno saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.
Vienlaikus projekts paredz, ka 2022.gadā obligātos valsts pārbaudes darbus par vispārējās vidējās izglītības ieguvi varētu kārtot izglītojamie, kuri 2020.gadā ir sākuši apgūt vidējo izglītību, ja latviešu valodas, svešvalodas un matemātikas zināšanas būs optimālajā līmenī būs jau apguvuši 2021./2022.mācību gada noslēgumā. Šie izglītojamie varēs kārtot trīs obligātos eksāmenus optimālajā līmenī (matemātiku arī vispārīgā līmenī) 2021./2022.mācību gadā noteikumu projektā noteiktajos laikos vai arī eksāmenus kārtot 2022./2023.mācību gadā.
Tā kā svešvalodu centralizēto eksāmenu norisei nepieciešamas vairākas dienas un tajos piedalās liels pedagogu skaits, tad to norise ieplānota laikā, kas pārējiem izglītojamiem Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par 2021./2022. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku” noteikts kā pavasara brīvdienas, lai netiktu traucēts pārējo izglītojamo mācību process. 12.klases izglītojamiem pavasara brīvlaiks ir noteikts pēc svešvalodu eksāmenu norises – no 2022.gada 21.marta līdz 2022.gada 25.martam. Nosakot svešvalodu eksāmenu norisi 2022.gada martā, vienlaikus tiek samazināta 12.klašu izglītojamo slodze valsts pārbaudījumu laikā maija beigās un jūnijā.
Angļu valodas eksāmenu kārto liels skaits izglītojamo, līdz ar to tā norisei paredzētas trīs dienas. Franču un vācu valodas eksāmenu izvēlas kārtot neliels izglītojamo skaits, tāpēc šo eksāmenu norisei ir paredzēta viena diena.
3. un 6.klasē ir jākārto diagnosticējošie darbi. Ņemot vērā, ka diagnosticējošo darbu mērķis ir uzlabot izglītojamo sniegumus jau mācību procesa laikā, projekts paredz noteikt 3. un 6.klases diagnosticējošo darbu norisi 2022.gada februārī-martā.
Tā kā obligāto centralizēto eksāmenu darbu sagatavošana vērtēšanai, to vērtēšana un datu apstrāde ilgst līdz trim nedēļām, tad to norise ir plānota eksāmenu sesijas sākumā. Ņemot vērā 2021./2022. mācību gadā paredzēto valsts pārbaudījumu norises plānojumu, sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību varēs izsniegt 2022.gada 29.jūnijā.
Izglītojamiem, kuri centralizētos eksāmenus kārtos papildu termiņā, sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību varēs izsniegt 2022.gada 5.jūlijā.
Veselības ministrija skaidros, kāda veida palīdzība no armijas nepieciešama efektīvākai vakcīnu loģistikai
Valdība ceturtdien nolēma, ka Veselības ministrijai būs jāapzina, kāda veida palīdzība nepieciešama no armijas, lai valstī īstenotu efektīvāku vakcīnu pret Covid-19 loģistiku.
Tāpat valdība nolēma, ka Aizsardzības ministrija sagatavos rezerves plānu par vakcīnu loģistikas pilnīgu pārņemšanu no Veselības ministrijas un uzticēšanu armijai.
Kā valdībā atzīmēja Aizsardzības ministrijas amatpersonas, lai izveidotu efektīvu sistēmu, atbildībai ir jābūt vienās rokās.
Jau ziņots, ka šodien valdībā asas diskusijas izraisīja trešdienas notikumi, kad vakcīnu izvadātājs SIA “Oribalt Rīga” atsevišķos vakcinācijas punktos nepiegādāja plānotās vakcīnas, turklāt, pēc veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) sniegtās informācijas, uzņēmums bijis ļoti neatsaucīgs problēmu risināšanā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē rosināja vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.
Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) skaidroja, ka jau pagājušā gada nogalē Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pieļāva risinājumu, ka armija pārņemtu vakcīnu loģistiku.
Pabriks atgādināja, ka toreiz valdība tomēr nolēma, ka vakcīnu loģistiku organizēs ar privātām kompānijām, un armijai pieprasījums palīdzēt loģistikā no valdības puses nesekoja.
Ja valdība tomēr izšķiras par loģistikas uzticēšanu NBS, Aizsardzības ministrijai ir jāzina, kādas tieši prasības no armijas nepieciešamas.
Tāpat ziņots, ka Veselības ministrijas juristi strādā pie līguma laušanas ar Covid-19 vakcīnu izvadātāju SIA “Oribalt Rīga”.
Liela mēroga vakcinācijas centros varēs izmantot arī brīvprātīgo darbu
Pēc pašreizējā Veselības ministrijas plāna, kas šodien tika prezentēts valdībai, pašvaldības liela mēroga vakcinācijas centros nodrošinās palīgpersonālu un sniegs atbalsta funkcijas. Tāpat pašvaldības nodrošinās kārtību ar policijas vai apsardzes palīdzību, kā arī centra koordinatoru, kas būs galvenais atbildīgais par visa centra darbību.
Tas nozīmē, ka pašvaldības šo funkciju veikšanai varēs piesaistīt arī brīvprātīgos. “Pašvaldībām ir ļoti plašas, brīvas un nereglamentētas iespējas piesaistīt brīvprātīgos un cilvēkus, kas vēlas palīdzēt. Citastarp tas arī ir ieguvums no pašvaldību iesaistes,” skaidroja ministrs.
Savukārt procesa medicīnisko pusi nodrošinās specializēts pakalpojuma sniedzējs, caur kuru tiks nodrošināti cilvēkresursi reģistrācijas, skrīninga, ārstu uzraudzības un pašas vakcinācijas veikšanai.
Vakcinācijas projekta biroja procesa koordinators Edgars Labsvīrs skaidroja, ka Nacionālais Veselības dienests jau šodien izsludinās pakalpojumu sniedzēju atlasi ar mērķi piesaistīt papildu cilvēkresursus, lai veidotu vakcinācijas vienības gan izbraukumiem, gan masu vakcinācijas centriem.
Tiek atlasīti pretendenti trīs pakalpojumiem: individuālai vakcinācijai mājās, izbraukuma vakcinācijai (tajā skaitā kolektīvai vakcinācijai) un vakcinācijai masveida vakcinācijas centros. Kopumā izdalītas 32 teritoriālās plānošanas vienības, kā arī noteikti pieci kritēriji atlases dalībnieku prioritizācijai.
Pirmais kritērijs ir, ka pakalpojumu sniedzējs nodrošina stacionāros pakalpojumus, otrais, ka tā pamatdarbības teritorija ir attiecīgajā plānošanas vienībā, trešais, ka filiāle atrodas attiecīgajā plānošanas vienībā, ceturtais, ka pakalpojuma sniedzējs nodrošina pakalpojumu vairākās plānošanas vienībās, un piektais, ka pakalpojumu sniedzējs ir nodrošinājis sociālās aprūpes centru vakcināciju.
Pakalpojumu sniedzēju atlases rezultāts būšot zināms otrdienas, 16.marta, vakarā, lai trešdien, 17.martā, no rīta konkrētais pakalpojumu sniedzējs varētu sākt sarunu ar konkrēto pašvaldību, vietu un potenciālajiem darbiniekiem.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredzēs iespēju pašvaldībām izstrādāt investīciju projektus
Valdība akceptēja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot, ka Covid-19 radīto seku mazināšanai reģionālā līmenī un administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai pašvaldības var izstrādāt augstas gatavības investīciju projektus.
Pašvaldību izstrādātie projekti varēs pretendēt uz valsts līdzfinansējuma saņemšanu.
Nosacījumus augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu pieteikšanai valsts līdzfinansējuma saņemšanai, kā ar investīciju projektu izskatīšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Kā skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, valdības ieviestie drošības pasākumi un ierobežojumi, kā arī pasākumi, ko īsteno citas valstis Covid-19 izplatības ierobežošanai, negatīvi ietekmējuši Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Pašvaldības var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ekonomiskās situācijas uzlabošanā pēc Covid-19 izraisītās ekonomikas lejupslīdes, tādēļ, lai stimulētu ekonomiku valstī, būtiska ir pašvaldību iecerēto investīciju projektu realizācija, kas dod darbu uzņēmējiem un uzlabo dzīves vidi, sniedz nodarbinātības un pakalpojumu saņemšanas iespējas iedzīvotājiem.
Līdz ar to valdības atbalsts Covid-19 izraisītajā krīzes situācijā ir nepieciešams arī pašvaldībām, uzsvēra VARAM.
Ar augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem ir saprotami projekti, kurus var īstenot pēc iespējas ātrāk pēc valsts budžeta finansējuma saņemšanas.
Saeima atbalsta 200 eiro pabalsta piešķiršanu pensionāriem un personām ar invaliditāti
Saeima šodien atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz vienreizējā 200 eiro pabalsta piešķiršanu pensionāriem un personām ar invaliditāti.
Paredzēts, ka vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju tiks piešķirts tiem, kuri no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji.
Tāpat tiesības uz šo pabalstu paredzētas arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji.
Papildu 200 eiro vienreizējs pabalsts tiks izmaksāts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmējiem. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji ir cilvēki, kurām pabalsts piešķirts, balstoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Vienreizējā pabalsta izmaksai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem tiks novirzīti 3,8 miljoni eiro, savukārt pensiju, atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem – 108,7 miljoni eiro. Plānots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienreizējo pabalstu visām likumprojektā noteiktajām mērķa grupām bez papildu personas iesnieguma izmaksās 2021.gada aprīlī un piegādās pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
Tiem, kuri vienlaikus saņem vairākus pakalpojumus, piemēram, vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, piešķirs vienu 200 eiro vienreizējo pabalstu. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem papildu vienreizējais pabalsts 200 eiro apmērā tiks izmaksāts neatkarīgi no tā, ka par bērnu piešķirts vienreizējais atbalsts 500 eiro apmērā vai personai kā valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam piešķirts 200 eiro vienreizējais pabalsts.
Gadījumos, kad pensija, atlīdzība vai pabalsts piešķirts laikā no 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, VSAA bez papildu iesnieguma saņemšanas vienreizējo pabalstu izmaksās 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu.
No vienreizējā pabalsta netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī to neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai.
Šādu vienreizējo pabalstu izmaksu paredz plānotie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas iepriekš pieņemti valdības sēdē, un šodien tos atbalstīja arī Saeima.
LETA jau vēstīja, ka vienreizējo pabalstu saņems arī īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji par bērniem un pilngadīgām personām, kuriem tas piešķirts atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam, tātad pabalsts tiks izmaksāts par tiem cilvēkiem, kuriem smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nepieciešama “24/7 aprūpe”.
Pēc VSAA sniegtās informācijas, 2021.gada janvārī Latvijā dzīvojoši pensiju saņēmēji ir aptuveni 511 900, no kuriem vecuma pensiju saņēmēji ir aptuveni 431 300, invaliditātes pensijas saņēmēji apmēram 73 000, atlīdzību saņēmēji aptuveni 9800, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji aptuveni 21 800, bērna īpašas kopšanas pabalsta saņēmēji apmēram 2600 un pilngadīgas personas ar invaliditāti, kuras saņem īpašas kopšanas pabalstu, aptuveni 16 200.
