No valdības gaiteņos apspriestajiem plāniem izriet, ka arī tādā gadījumā visilgāk un vairāk normālai ikdienai pietuvinātu dzīvi varēs baudīt vakcinēti un Covid-19 pārslimojuši cilvēki.
Jau šīs nedēļas Ministru kabineta sēdē otrdien tika ziņots, ka vīrusa delta paveids sasniedzis jau 15% īpatsvaru Latvijā, kā arī zināms, ka saslimstības pieaugums jaunā paveida dēļ vērojams vairākās pasaules valstīs, tajā skaitā kaimiņvalstī Krievijā.
Ceturtdien, 1. jūlijā, pēc ilgāka pārtraukuma sasauktajā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā valdības sociālie partneri tika iepazīstināti ar Veselības ministrijas priekšlikumus par gatavošanos jaunam vilnim un ierobežojumiem.
Kariņš brīdina
Ministru prezidents Kariņš sēdes laikā sacīja, ka pasaulē ir izveidojies konsenss, ka nav jautājuma par to, vai būs nākamais vilnis, jo ir skaidrs, ka tas ir neizbēgams, tāpēc jābūt gataviem. Kariņš sarunas gaitā pieļāva iespēju, ka jaunais vilnis Latvijā var būt klāt jau jūlijā vai augustā, tāpēc nevar mānīt sevi un atlikt vakcinēšanos, jo Latvija nebūs izņēmums no citu valstu jau redzamās pieredzes.
Valdības galvenā stratēģija ir vakcinācija, taču jābūt skaidrībai par gaidāmo rīcību saslimstības jaunā viļņa gadījumā, teica Kariņš, atzīstot, ka tādā gadījumā kaut cik normāla dzīve saglabāsies vakcinētiem cilvēkiem, taču vienlaikus visām nozarēm jābūt gatavām tam, ka apstākļi var prasīt uz kādu laiku atkal ieviest stingrākus ierobežojumus.
Valdības vadītājs atgādināja, ka rudenī bija liela cīņa ar pašu Veselības ministriju, kuras vadībā bija cits ministrs, ka nevajag ieviest lielus ierobežojumus, bet tagad ir cits ministrs un cita pieredze. Tāpēc Kariņš atbalsta ministra ieteikumu, ka, saslimstībai pieaugot, ierobežojoši pasākumi tiks ieviesti straujāk. Tomēr tas atkarīgs arī no tā, cik plaša būs vakcinācijas aptvere riska grupās, jo tad pie apstākļiem, ja riska grupās ir plaša vakcinācijas aptvere, varam piedzīvot situāciju, ka aug saslimstība, bet nepieaug hospitalizācija, kās tas ir bijis pēdējā gada laikā, prognozēja Kariņš.
Vienlaikus valdībā vēl notiek diskusija, vai noteiktām profesijām jānosaka obligāta vakcinācija, tāpēc Kariņš atgādināja, ka neatkarīgi no pandēmijas ir profesijas, kurās darbam nepieciešamas sanitārās grāmatiņas, līdz ar to līdzīgs risinājums varētu būt ar šo vakcināciju. Ministru prezidents aicināja uzņēmēju un nozaru pārstāvjus nākt ar priekšlikumiem, kas būtu maināms likumos šajā ziņā. Viņš arī atzina, ka Operatīvās vadības grupā (OVG) Valsts kancelejā tiek strādāts pie jautājuma, kā nodrošināt, lai darba devējs var pārliecināties par darbinieku vakcinācijas faktu.
Stratēģija top
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), uzrunājot valdības partnerus, sacīja, ka par rudeni izlemtas stratēģijas vēl nav, jo OVG pie tā strādā, bet iepazīstināja ar prezentāciju, ko Veselības ministrija piedāvājusi OVG.
“Nekādu jaunu Ameriku attiecībā uz rudeni atklāt neplānojam tajā ziņā, ka luksoforam ir jādarbojas arī rudenī un arī pretējā virzienā. Mūsu vēsture liecina, ka vīrusu aptur ne jau ierobežojumi kā tādi uz papīra, bet to aptur cilvēku rīcība pēc tādas vai citādas valdības politikas. Mums ir veicies dažādi, grūti sāka palikt rudenī, kad diemžēl kā valdība un sabiedrība mēs dzināmies pakaļ vīrusam, soli pa solim mēģinot reaģēt, bet vīruss vienmēr bija priekšā, un pēc tam sekoja garā plato fāze, kad ilgstoši saslimstības rādītāji nekritās,” atzina Pavļuts.
Ministrs prognozēja, ka, visticamāk, ka sezonālā ietekmē rudenī vīruss atgriezīsies. “Delta paveids jau ir Latvijā, tā izplatība no nedēļas uz nedēļu kāpj. Pirmās pazīmes un zinātnieku uzskati liecina, ka tas ir vēl infekciozāks nekā alfa variants, un ir iemesls domāt, ka gan Latvijā, gan citur Eiropā pēc diviem mēnešiem tas būs dominējošais vīrusa paveids. Jautājums, vai vēl vasarā pietiks ar jau esošajiem palikušajiem ierobežojumiem, lai mēs nepieredzētu pieaugumu jau vasarā? To mēs rūpīgi vērtējam,” sacīja Pavļuts.
“Galvenās mācības, kas jāņem vērā no līdzšinējās pieredzes, ir, ka savlaicīga gatavošanās darbam ierobežojumu apstākļos ir kritiska. No šī viedokļa ir arī kritiski tas, ko šobrīd dara nozaru ministrijas un cik gatavi esam strādāt epidemioloģiski drošos apstākļos, saslimstībai rudenī atgriežoties. Domāju, ka būtu ļoti bīstami, ja gatavošanās rudenim būtu formāla, kad taisām formas pēc papīrus drošiem protokoliem, bet īstenībā neticam, ka tos vajadzēs. Ar tādu attieksmi iebrauksim ļoti dziļi auzās. Ja nebūsim gatavi, tad mums nebūs arī spējas apsteidzoši rīkoties gadījumā, ja vajadzēs,” nozaru pārstāvjus brīdināja ministrs.
Otra lielā atziņa no iepriekšējās pieredzes ir, ka “soli pa solim pakāpeniski veiktie, mērķētie ierobežojumi īsti nestrādā, jo ir grūti uztverami, veido komplicētu ainu, cilvēki pielāgojas soli pa solim, un rezultātā tas nestrādā vīrusa ierobežošanā. Latvija nav vienīgā valsts, kas par to pārliecinājās”, atzina Pavļuts.
Viņš gan uzsvēra, ka būtisks epidemioloģiskās kontroles secinājums ir, ka vakcinācija strādā, jo Slimību profilakses un kontroles centra pieredze liecina, ka pilnībā vakcinētam cilvēkam varbūtība saslimt ir 50 reizes mazāka nekā nevakcinētam.
Uzdevumi rudenim
Galvenais uzdevums, gatavojoties rudenim, ir novērst saslimstības izplatību, pirms tā sākusies. “Te galvenais jautājums ir vakcinācijas aptvere un temps, prioritārās grupas un gatavošanās revakcinācijai vajadzības gadījumā. Ja vīrusa izplatība atsāksies, uzdevums būs tāpat kā līdz šim bija – palēnināt izplatību, un tam ir būtiska nozaru gatavība strādāt drošos apstākļos. Visdrošākie apstākļi ir vakcinēti klienti un pakalpojumu sniedzēji, taču, ja tas vēl nebūs pietiekami nodrošināts, tad jābūt gataviem strādāt ar drošiem protokoliem, atsākt plašāku testēšanu, nodrošināt kontaktu izsekošanu,” klāstīja Pavļuts.
“Ja izplatību tomēr neizdosies novērst, tad apturēšana ar jebkuriem līdzekļiem būs mūsu pēdējā robeža. Tā būs atkal mūsu spēja nodrošināt darbu ierobežojumu apstākļos, efektīvu ierobežojumu kontroli, atbalsta politiku, efektīvu komunikāciju,” teica ministrs.
No ministra sēdē teiktā tieši neizrietēja, taču no demonstrētās prezentācijas attēliem var secināt, ka, saslimstībai strauji pieaugot, varētu tikt ātrāk ieviests vidēji stingrs lokdauns jeb mājsēde.
Pavļuts uzsvēra, ka tomēr jāsaprot, ka rudenī, atgriežoties saslimstībai, vakcinētiem iedzīvotājiem un tiem pakalpojumu sniedzējiem un komersantiem, kuri būs vakcinēti, varēs maksimāli ilgi nodrošināt maksimālas ērtības.
“Tā būs pēdējā robeža – šiem cilvēkiem dzīve nemainīsies tik ilgi, cik ilgi tas vien būs iespējams, un, visticamāk, nemainīsies nemaz,” solīja ministrs, piebilstot, ka tas iespējams, ja vien nenotiek kaut kas šobrīd vēl neparedzams, piemēram, ar kādu vēl hipotētisku jaunu vīrusa paveidu, uz kuru neiedarbojas esošās vakcīnas. Taču šobrīd tāda varianta nav, un vakcīnas strādā pret esošajiem paveidiem.
“Mums ir jāvirzās uz gatavību strādāt vakcinētiem drošā režīmā veselām nozarēm, tāpēc runājam par to, ka izglītības jomai jāspēj strādāt klātienē, un galvenā stratēģija šeit ir vakcinācija. Līdz ar to jautājums, pie kā strādā valdība, ir kā ar nozaru iesaisti panākt maksimālu vakcinācijas aptveri. Tas nozīmē darbu ar dažādām mērķgrupām – profesionālās nozares, krievu valodas informatīvā telpa, Latgales reģions, senioru uzrunāšana. Pamatjautājums ir kā, strādājot kopā ar nozarēm, panākt visas sabiedrības mobilizāciju, lai, cik ātri vien iespējams, nodrošinātu maksimālu vakcinācijas aptveri. Tas ir jautājums, kas attiecas uz visiem, ja gribam rudenī normāli dzīvot un negribam atkal ierobežojumus. Ir tikai viens veids – visiem iesaistīties,” valdības sociālos partnerus mudināja veselības ministrs.
Darbs pie vīrusa izplatības palēnināšanas nozīmē gatavot drošos protokolus, turpināt ieviest trīs drošības līmeņus. Ministrs pauda pārliecību, ka, vakcinācijai ejot plašumā, komersanti pārliecināsies, ka ir pieprasījums un komerciāla loģika strādāt zaļajā drošības režīmā.
“Jautājums, ja rudenī atgrieztos nopietna saslimstība un vīruss izietu ārpus kontroles, vai mēs spētu rīkoties savādāk nekā iepriekš – apsteidzoši un nopietni. Lai to varētu izdarīt, ārkārtīgi svarīga ir gatavība, kā spējam strādāt šādos apstākļos un maksimāli nodrošināt, ka būtisku ierobežojumu gadījumā ekonomika cieš pēc iespējas mazāk,” teica Pavļuts, kā lielu nosacījumu kopīga darba rezultātam pieminot to, ka ierobežojumiem jābūt vienkāršiem, vienkārši paskaidrojamiem, ieviešamiem un kontrolējamiem. “Tas nozīmē, ka tam jau tagad jāgatavojas,” teica ministrs.
