Milzīgu ažiotāžu iedzīvotāju vidū ir radījusi kāda uzņēmēja nofilmēts videoklips saviem darbiniekiem, sakot, ka no 15. vai 20. marta Latvijā uz veselu mēnesi pilnībā tiks ieviests lokdauns. Visi protams grib uzzināt vai tā ir patiesība un uzreiz steidz jautāt cilvēkiem vai tā ir taisnība. Un teju vai nekavējoties uz šo jautājumu atbild arī Ministru Kabinets, lai visiem būtu skaidrs kas un kā realitatē ir.
Milzīgu ažiotāžu iedzīvotāju vidū ir radījusi kāda uzņēmēja nofilmēts videoklips saviem darbiniekiem, sakot, ka no 15. vai 20. marta Latvijā uz veselu mēnesi pilnībā tiks ieviests lokdauns. Visi protams grib uzzināt vai tā ir patiesība un uzreiz steidz jautāt cilvēkiem vai tā ir taisnība. Un teju vai nekavējoties uz šo jautājumu atbild arī Ministru Kabinets, lai visiem būtu skaidrs kas un kā realitatē ir.
Līdz ar to Ministru Kabineta (MK) preses galvenais sekretārs Reinis Grāvītis sarunā ar Jauns.lv jau noraidīja to, ka tāds lēmums pašlaik jau būtu pieņemts. Grāvītis pastāstīja, ka speciālisti, kā arī eksperti jau pašlaik strādā pie diviem iespējamiem scenārijiem – ierobežojumu mīkstināšanas vai pastiprināšanas. Pie tam sagatavotie scenāriji tiks nodoti tieši valdības pārstāvjiem, lai jau otrdien ministri varētu tos vērtēt un spriest tālāk.
Kā novēroja Jauns.lv, tad video sākumā tika publicēts sociālajos tīklos, tomēr drīz pēc tam tika izdzēsts pilnībā. Šobrīd vienīga vieta, kur tas “klejojot” ir no čata uz čatu. Valsts policija jau ir norādījusi, ka ir informēta par attiecīgo un video un izvērtēs visu tajā pausto informāciju. Un reaģējot uz lielo ažiotāžu sabiedrībā Ministru Kabinets sociālajā tīklā Facebook paziņo:
“Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa jau pēc valdības rīkojuma šobrīd strādā pie dažādiem epidemioloģiskās situācijas attīstībai atbilstošiem plāniem, kurus valdība plāno un izskatīt atklātā Ministru Kabineta sēdē jau 9. martā.” To, ka šāds tipa lēmums nav pieņemts ir apliecinājis arī Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), norādot to, ka diskusija valdībā notiks tikai otrdien. “Jāņem vērā, ka pretēji apgalvojumi ir viltus ziņas,” izteicās ministrs.
Konkrētajā video kāds uzņēmējs bija nofilmējis veselu video ar saviem darbiniekiem stāstot, ka esot saņēmis informāciju par pilnu lokdaunu uz vienu mēnesi. Šī iemesla dēļ mudināja savus padotos sapirkties visas vajadzīgās preces un sagatavoties darbas no savam mājām, jo arī uzņēmuma birojs konkrētajā laikā tikšot slēgts. Pats uzņēmējs sarunā ar LETA aģentūru uzsvēra, ka video bija paredzēts tikai un vienīgi viņa uzņēmuma darbiniekiem.
Un šim video nekādā gadījumā nebija jākļūst pieejamam plašākam cilvēku lokam. Viņš ir runājis maksimāli tā, lai pārliecinātu cilvēkus par nepieciešamību strādāt no mājām. Uzņēmējs atzīst, ka neviens no valdības locekļiem šādu informāciju viņam nav sniedzis, vai kādā citā veidā skaidrojis.
Tāpat tika jautāts par to, vai šāda tipa informāciju viņam ir sniedzis kāds cits un ja tā, tad kurš tieši. Viņš norādīja, ka informāciju par pilnīgu lokdaunu no 15. vai 20. marta līdz viņam tik tiesām esot nonākusi jeb pateikt. Tomēr viņš atteicās no konkrētas atbildes par to, kurš šādu informāciju viņam sniedza.
“Jāņem vērā, ka es socializējos ar citiem cilvēkiem, kas savukārt socializējas ar citiem cilvēkiem un savā starpā komunicē. Dauz apkārt pazīstamu cilvēku, kas pazīst citus, kas strādā ministrijās un citur,” skaidroja uzņēmējs. Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš izteicās, ka ierobežojumu pārkārtošanā tiks mērītas septiņas reizes un tikai tad tiks izvēlēts pareizākais ceļš, ko iet.
“Mēs tiešām vēlamies novērst Covid-19 no trešā viļņa celšanos, tomēr vienlaikus vēlamies ātrāk atgriezties arī normālā dzīvē, kur viens no pašiem svarīgakjiem elementiem ir vakcinācijas pret Covid-19. Bet kamēr vēl notiek vakcinācija, mums visiem kopīgiem spēkiem ir jāpārkārto ierobežojumi,” sacija Kariņš.
Viņš skaidri norādīja, ka ministriju pārstāvju, kā arī ekspertu veidojošai Operatīvās vadības grupai tika uzdots jau līdz nākamai nedēļai izstrādāt divus rīcības variantus, kā pārkārtot ierobežojumus, ziņoja LETA. Kariņš piebilda to, ka eksperti līdz šim nav varējuši vienoties par pašu pareizāko rīcības modeli, tādēļ Operatīvās vadības grupai tika uzdots izstrādāt vairākus variantus.
