Viss sākās ar to, ka Larisa vienā jaukā dienā saklāja galdu un uzaicināja visus tos labos ļaudis, kuri bija snieguši atbalstu viņai ar mazmeitu un meitu ierodoties Latvijā.
Nu jau pa visu Mārupi klīst nostāsti par Larisas gardo boršču, kāpostu tīteņiem un vareņikiem.
Kulināriju Larisa sauc par savu hobiju un arī meditāciju vienlaikus. Tas ļauj aizmirst to, kas notiek dzimtenē.
“Protams, gribētu to visu darīt mājās. Bet dzīve tā izkārtojusi, ka šobrīd manas mājas ir Latvija. Es dzīvoju Dnipro, agrāk Dņepropetrovska. Pilsēta, kas robežojas ar Doņeckas apgabalu, un mēs jau sen dzīvojām spriedzē, sajūtot mūsu zemē nelūgtus ciemiņus mūsu zemē. Mums nav skaidrs, kāpēc tā notiek.”
VIDEO:
