Treškārt, parādās cita jēga zāļu lasīšanai – ir skaidrs, cik plūkt un ko darīt ar saplūkto. Citādi parasti tiek sanesti milzīgi zāļu klēpji istabā vai sētā, un pēc tam tos nav kur īsti likt – tie nomētājas sētmalē.
Ceturtais – tas brīdis, kad visi līgotāji stāvējām ap ugunskuru, un katrs pie sevis atkārtodams vēlmes meta savas zāles ugunī ar vārdiem ”Lai top!” (katrs trejdeviņas reizes) – tas bija viens riktīgi spēcīgs brīdis,” 2009. gadā savā blogā raksta psihoterapeits un apzinātības treneris Ansis Jurģis Stabingis.
”Kāpēc rakstu par šo asociatīvo saiti – zāle – vēlme? Tāpēc, ka no psiholoģijas viedokļa to var skaidrot ar pašpiepildošo pareģojuma mehānismu – ja cilvēkam ir kāda doma par sevi, un tā tiek domāta pietiekami bieži, tad pats cilvēks rīkojas tā, lai šo domu piepildītu. Tāpēc vēlmes, to apzināšanās un nosaukšana vārdā ir tik svarīgas,” akcentē psihoterapeits.
