Vasaras saulgrieži nav iedomājami bez uguns. Pulcēšanās ap ugunskuru senčiem nav bijusi tikai praktiskos nolūkos. Uguns klātesamība bijusi daļa saulgriežu maģijas, un uguns rituāls, kas veikts gada īsākajā naktī, dod spēku, enerģiju un izturību.
”Katrs no līgotājiem dodas pļavā lasīt Jāņu zāles. Tas tiek darīts pa vienam, klusībā, kas ir sava veida meditācija (īpaši lielu enerģiju saņemsi, ja tajā brīdī būsi basām pēdām). Ir jāsalasa trejdeviņas zāles – trīs reiz deviņas. Katrai zālei – puķītei, augam, ir jāvēlas sava vēlēšanās:
Pirmās deviņas – par sevi, otras deviņas – par saviem tuvajiem (bet uzmanīgi, citiem vairāk kā laimi un veselību nenāktos vēlēt), trešās deviņas – par zemi, tautu, valsti, pasauli. Ir jāatceras, kura zāle ir kurai vēlmei. (Iesācējiem ļauts pierakstīt),” zinībās dalās seno tradīciju zinātāja Maija Reinvalde.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!