Kā vēsta portāls tv3.lv, 12. janvārī aprit apaļš gads, kopš rīdziniecei Madarai Martai Šternai Taizemē tika veikta dzimuma maiņas operācija, rezultātā piepildot ilgi loloto sapni kļūt par sievieti. Pēc tam, kad pirmā pacilātība par operāciju bija noplakusi, Madaras dzīvē sākās viens no sarežģītākajiem periodiem. Fizisku sāpju pilns. Nu tas ir galā, un viņai sācies jauns dzīves posms, kad par visu svarīgāka ir personīgā izaugsme.
Madarai Martai Šternai, kuru kā transpersonu Latvija iepazina televīzijas šovā “Operācija: Jauna dzīve”, patlaban dzīvē ir trīs lielākās prioritātes: atrast jaunus draugus, tikt pie kuplākiem un garākiem matiem, kā arī “jānodzen alus vēderiņš”, viņa atklāj “tv3.lv – Izklaide”.
39 gadus vecā Madara atzīst, ka jautājums par draugiem pamazām sāk sakārtoties. Lai gan beidzamajā laikā Latvijā neviena jauna iepazīšanās nav vainagojusies ar īstu draudzību, Madara iemantojusi divas jaunas domubiedres Lietuvā un vienu Igaunijā. Viņa piebilst – Latvijā viņai vairāki draugi ir cilvēki, “kuri vispār ar šo nav saistīti un ir labāki draugi nekā no LGBT”.
Gan ārzemēs iegūto draugu, gan iekšējās balss dēļ Madara joprojām neizslēdz iespēju pārcelties uz dzīvi ārpus Latvijas. “Es nekad neko neizslēdzu. Ja es izdomāšu, ka es gribēšu, sākšu strādāt tajā virzienā un domāju, ka to panākšu. Tā ka viss ir atkarīgs no tā, cik ļoti es šo mērķi vēlos sasniegt. Tieši tāpat kā bija ar operāciju,” saka Madara.
Pats galvenais – tikt cauri ellei
Atminoties pagājušo gadu, Madara atzīst – pēc tam, kad pirmā eiforija par veiksmīgi veikto dzimuma maiņas operāciju bija garām, viņas vienīgais mērķis bija “izvilkt, tik cauri tam elles laikam”, ko viņa arī paveikusi.
“Pirmo nedēļu pēc operācijas es vienkārši atpūtos un kaifoju – viss bija baigi forši. Bet pēc tam sākās īsta elle,” “tv3.lv – Izklaide” stāsta Madara. Lai atveseļošanās pēc operācijas būtu sekmīga, mājas apstākļos ir jātaisa vagīnas apkopes. Iesākumā tas bija jāveic trīs reizes dienā, un Madarai sagatavošanās ilga desmit minūtes, bet pati procedūra – divdesmit.
“Šīs divdesmit minūtes bija drausmīgas – tas bija ļoti sāpīgi, nepatīkami – gan fiziski, gan morāli. Bija smagi to sākt darīt, jo grūti sevi piespiest nodarīt sev fiziskas sāpes,” stāsta Madara.
Pirmos četrus mēnešus apkopi viņa veica trīs reizes dienā, taču tas Madaru neatturēja aizbraukt ceļojumā uz Austriju un Šveici, kur vasarā 33 grādu karstumā piedalījās Cīrihes praida gājienā.
“Tagad esmu nonākusi līdz tam, ka atkarīgs no tā, kādu rezultātu es vēlos sasniegt. Apkopi taisu reizi divās trijās dienās, bet, ja es gribēšu kādas dzimumattiecības, tad man to vajadzēs darīt biežāk,” skaidro Madara.
Lai panāktu nepieciešamo maksts izmēru, jālieto lielāka izmēra “ierocīši”. “Tos var pasūtīt no Amerikas vai Anglijas, un viens tāds maksā 60 eiro, tas nozīmē drausmīgu summu par vienu “brīnumu”, bet jāpasūta, jo sāku saprast, ka vajag. Tās, protams, būs papildu sāpes, diskomforts, laiks,” stāsta Madara un paskaidro, ka vagīnas apkope viņai jātaisa visu turpmāko mūžu, taču, kad būs pagājis vēl viens gads, viņa to varēs atļauties darīt “pēc vajadzības”. “Reizi mēnesī pārbaudīt, vai nav pazudis dziļums. Jo ilgāks laiks pēc operācijas, jo retāk to vajadzēs darīt,” viņa stāsta.
Obligātās procedūras tolaik ļoti ietekmēja Madaras dienas režīmu, un pirmajos mēnešos viņa faktiski no gultas neizkāpa. “Jo ērtāk bija atrasties guļus stāvoklī, sēdēt un ilgi stāvēt bija ļoti grūti – viss sāpēja, varēja sākties asiņošana,” skaidro Madara.
No aprīļa līdz septembrim Madarai “lejā” noritēja rētu savilkšanās. “Tas ir vissāpīgākais laiks, jo audi vairs nav tik mīksti un apkopes bija ļoti sāpīgas.” Tāpēc viņa caur savu ģimenes ārstu pat tika pie pretsāpju medikamentiem.
“Man bija mērķis to visu izturēt, un esmu to paveikusi. Jūtos labi, viss ir super un skaisti,” teic Madara
Kāro nodzīt “pumpu”
“Es nezinu, cik lielā mērā es to drīkstu darīt,” par pievēršanos fiziskajām aktivitātēm, lai atbrīvotos no liekajiem kilogramiem, saka Madara. Šajā ziņā viņai radušās dažas šaubas.
Jauno gadu Madara sagaidīja Liepājā un gada pirmajā dienā kopā ar draudzeni nostaigāja 20 tūkstošus soļu. “Problēma – parādījās neliela asiņošana. Tā ka es nezinu, cik daudz es varu atļauties darīt, un nesaprotu, vai varu iet uz svaru zāli,” stāsta Madara. Bet cerību par pievēršanos sportam viņa noteikti neatmet.
Slidenais jautājums par sievišķību
Jautāta, kā viņa sevī attīsta sievišķīgo pusi, Madara saka: “Tas nāk ar laiku un lēnām. Nevar uzreiz visu sagrābt, ir jāņem pa mazam gabaliņam.
Vispār tas ir slidens jautājums. Sievišķība ir sociālais konstrukts, jo mēs katrs esam citādāks. Protams, ir, kas vairāk piemīt sievietēm, bet pēc sociālā konstrukta man ir ļoti tālu līdz tam. Pēc naturālās būtības es jau esmu tur. Justies kā sievietei kādreiz vēl nedaudz ir problēmas – ar to, ka sajūtos neiederīga.
Pārsvarā es jūtos ļoti komfortabli. Ja kādam kaut kas nepatīk, tā ir viņa problēma, nevis mana.
Es daru, kā es jūtu, un baigi necīnos par atbilstību sociālām normām, es cīnos par atbilstību savai būtībai.”
Dadžu eļļa skaistumam
Pirms diviem mēnešiem Madara pieņēma lēmumu turpmāk atteikties no alus. Tas ir vienīgais alkoholiskais dzēriens, kam viņa pateikusi “nē”. “No alus bišķiņ šķobās veselība,” viņa skaidro iemeslu un uzsver, ka šādai izvēlei nav nekāda sakara ar operāciju vai hormonu terapiju, kas viņai turpināsies līdz mūža galam.
“Ar hormoniem maz kas ir saistīts. Ar hormoniem ir saistīta matu augšana. Man mati neaug vairs nekur citur kā tikai uz galvas – uz kājām un vēdera pārstāja augt, uz rokām aug nedaudz. Tad es parasti saku: seja vienīgā nav saņēmusi vēstulīti, ka nevajadzētu tur nekam augt. Bet tagad jau ir tik tālu, ka matiņi uz sejas aug ļoti lēnām, ir plāni, bet arī ar tiem es cīnos. Esmu atradusi iespēju tikt pie elektroepilācijas, kas ir ļoti efektīva,” stāsta Madara.
Vai var ko darīt, lai sapnis par kuplākiem un garākiem matiem nepaliek tikai nodomu līmenī? “Var un es daru,” saka Madara un palepojas ar divu gadu laikā iegūto rezultātu – šajā laikā viņas mati izauguši par krietnu sprīdi garāki. Reizi mēnesī Madara matos ieziež “speciālu formuliņu”, bet katru otro trešo dienu tos lutina ar dadžu eļļu, un rezultāts ir acīmredzams – viņas mati kļuvuši gan izturīgāki, gan vairāk.
Runājot par savu imidžu, Madara saka: “Es izvēlos tādu apģērbu, kas man patīk, kas man rada komfortu, un man neinteresē, ko citi domā, kas tas par stilu, vai tas kāds sajaukums. Es esmu es, un viss, un, ja tev tas traucē, tā nav mana problēma. Un tā arī es eju caur dzīvi, līdz ar to man apkārtējie netraucē.”
Sākušās “mēnešreizes”
Raksturojot savu emocionālo pašsajūtu, Madara jūtas lieliski: “Ja neskaita, ka sākušās tā saucamās mēnešreizes, tad viss ir kārtībā. Tās gan neizpaužas fiziski, kā tas sievietēm ir ierasts, bet gan morāli. Reizi vai divas dienas mēnesī vienkārši “iet ciet”. Viss krīt uz nerviem.”
2020. gada otrajā pusē, filmējoties plastisko operāciju šovā “Operācija: Jauna dzīve”, Madara, runājot par savu potenciālo nākotnes partneri, atzina – viņa nezina, vai tas cilvēks būs viņš vai viņa. “Joprojām nezinu. Teiksim tā: šobrīd es attiecības nemeklēju, jo es dzīvoju sev, bet, ja kāds parādīsies, tad parādīsies un man būs vienalga – viņš vai viņa.
Un tas ir tikai un vienīgi tāpēc, ka, ja mēs pievienojam leibliņus, es esmu omniseksuāle. Tas nozīmē to, ka man ir pilnīgi vienalga mana partnera dzimums – es to neredzu, es redzu pašu cilvēku.
Man svarīgi ir nevis tas, kas notiek gultā, bet gan tas, kā pret mani izturas, kā es izturos pret šo cilvēku, kā mēs kopā radām pasākumus, organizējam izbraucienus, ceļojumus, kā mēs mijiedarbojamies. Man gulta ir otršķirīga. Galvenais ir tas, ka spējam viens otram radīt patīkamas emocijas,” apgalvo Madara un uzsver, ka šajā dzīves posmā viņai svarīga ir personīgā izaugsme. “Tomēr vēl daudz darba priekšā.”
Rezumējot aizvadīto gadu, Madara saka: “Esmu izgājusi cauri ellei, bet tas mani padarījis par labāku cilvēku.”
