Visiem veikaliem un īpaši tirdzniecības centriem būs jānodrošina efektīva apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības.
Ieteikumu klāstā ir arī prasība, ka līdzšinējo 15 kvadrātmetru vietā uz vienu pircēju jānodrošina 25 kvadrātmetri, kas nozīmē, ka veikalos drīkstēs uzturēties mazāk cilvēku. Iecerēts pilnībā aizliegt mārketinga aktivitātes, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās.
Valdības sēde, kurā lēma par šo jautājumu, turpinājās līdz vēlam vakaram, bet ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs īsumā sociālajos tīklos vēstīja, ka valdība vakar atbalstīja drošas tirdzniecības koncepciju, kas nozīmē, ka no 8. februāra klātienē varēs nopirkt visas preces, ko pārdod veikali, kuri pārsvarā tirgo pārtiku un higiēnas preces, kā arī grāmatnīcas.
Izdomas bagāti
Drīz būs pagājuši trīs mēneši, kopš ieviesti dažādi ierobežojumi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, toskait tirdzniecības vietās. Iedzīvotāji klātienē nevar nopirkt nedz apavus, nedz elektropreces, mājsaimniecības preces un grāmatas.
Tiesa, preces atļauts iegādāties ar distances starpniecību, proti, gan e-veikalā, gan ar e-pasta starpniecību. Vai tas atsver klātienes tirdzniecību, pagaidām grūti izvērtēt, jo precīzu skaitļu nav.
“Latvijas Avīze” novērojusi, ka tirgotāji kļuvuši izdomas bagāti, atrodot veidus, kā aizliegtās preces pārdot saviem klientiem. Piemēram, kāds kosmētisko preču tirgotājs savus klientus veikalā pamāca, ka vajag iziet no veikala un piezvanīt pa mobilo telefonu, kas norādīts veikalā, un pasūtījums būs gatavs piecās minūtēs, kad pircējs varēs samaksāt par pasūtīto preci.
Dažās vietās iespējams nosūtīt īsziņu turpat no veikala letes, lai varētu pasūtīt nepieciešamo. Visizplatītākā ir iepirkšanās e-veikalā, ko izmanto ļoti daudz cilvēku. Līdz ar to saplīsuša krāna vai citas santehnikas nomaiņai nepieciešamās preces iegādei var nākties gaidīt pat vairākas dienas.
Nespēj apkalpot
Savukārt preču piegādātājiem ar pakomātu starpniecību pašlaik ir pļaujas laiks. Pasūtījumu ir ļoti daudz, un pakomātu apkalpotāji nespēj nodrošināt savlaicīgas preču piegādes. “Latvijas Avīzes” novērojumi liecina, ka arī pakomātu uzturētāji rīkojas radoši – preces piegādā ar autofurgoniņu, kas novietots blakus pakomātam.
Piegāžu apjoms strauji pieaudzis ne vien “DPD Latvija”, kam šī gada sākumā sūtījumu apjoms paku skapju tīklā ir palielinājies vairāk nekā četras reizes salīdzinājumā ar attiecīgo laikaposmu pērn, bet arī “Latvijas Pastam”.
Pēdējo divu mēnešu laikā “Latvijas Pasta” tīklā tirgoto mazumtirdzniecības preču piegādes klientu dzīvesvietā esot pieaugušas vidēji par 40% salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem.
Pērn decembrī “Latvijas Pasts” vienojās par sadarbību ar mazumtirgotāju “ELVI”, nodrošinot pārtikas produktu piegādes klientu dzīvesvietā Latgalē. Pakāpeniski “Latvijas Pasta” pārtikas produktu piegādes sadarbībā ar “ELVI” būs pieejamas arī pārējos Latvijas reģionos – patlaban pastnieki Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē lauku teritorijās pārtikas preces piegādājot testa režīmā.
“Omniva Latvija” nodrošināto pakomātu sūtījumu skaits janvārī pret iepriekšējo gadu pieaudzis par 170% un pārsniedz 700 000 vienību mēnesī. Savukārt kopējais sūtījumu saņēmēju un nosūtītāju skaits ir divkāršojies.
Pēdējo mēnešu laikā uzņēmums pieņēmis darbā 130 jaunus cilvēkus, palielināta loģistikas kapacitāte – pakomāti papildināti ar 1744 skapīšiem un atvēlētas papildu noliktavas telpas 2000 kvadrātmetru platībā, turklāt darbs noris visu diennakti. Tāpat kompānija plāno uzstādīt 51 jaunu pakomātu dažādās Latvijas vietās.
Vēršas tiesā
Pakomātu apkalpošanas kompānijām ir ziedu laiki, bet to nevar teikt par grāmatu izdevējiem, kurus būtiski ietekmējis aizliegums tirgot grāmatas veikalos. SIA “Apgāds Zvaigzne ABC” īpašniece Vija Kilbloka jau slēgusi vairākas grāmatnīcas, kā arī iesniegusi prasību Satversmes tiesā saistībā ar Covid-19 dēļ valstī noteikto grāmatu tirdzniecības aizliegumu klātienē.
Reģionos grāmatnīcās vienas dienas ieņēmumi bijuši 6 – 30 eiro, kas pat nespēj nosegt ūdens rēķinu. Tagad tiek gaidīts valdības lēmums par turpmāko. “Ir absurdi, ka jācīnās, lai grāmatas būtu līdzvērtīgas alkoholam, ko drīkst tirgot,” sacīja V. Kilbloka.
