“Tēt, tas bija lieliski,” zēns atbildēja.
Tēvs bija apmierināts ar šo atbildi. “Vai esi redzējis, kā dzīvo nabagi?” – jautāja tēvs, domādams, ka puika sāks runāt par to, cik labi viņi dzīvo, atšķirībā no nabagiem.
“Ak, jā,” sacīja dēls.
“Kādas jaunas lietas tu pats esi iemācījies?” – jautāja tēvs.
Dēls atbildēja: “Es pamanīju, ka viņiem ir 4 suņi, un mums ir 1. Mums ir baseins 4 metru garumā, viņiem ir bezgalīga straume.. Mūsu dārzā ir uzstādītas laternas, bet viņu – debesīs spīd zvaigznes. Mūsu pagalms beidzas ar vārtiem, bet viņu pagalmam – nav beigu..
“Mums ir maz zemes gabals, viņiem ir bezgalīgi lauki, ap mūsu māju ir sienas, kas pasargā mūs no ienaidniekiem, bet viņiem ir draugi, kas nekavējoties steigsies palīgā.”
Tēvs bija burtiski bez vārdiem. Galu galā šis brauciens izrādījās noderīgs pašam.
Tad dēls piebilda: “Šis ceļojums man parādīja, cik mēs patiesībā esam nabadzīgi..”
Vai esat kādreiz domājuši par šādām lietām? Vai tiešām laime ir saistīta ar materiālo bagātību? Katram no mums ir savs skatījums, mēs nevaram citiem kaut ko pārmest, bet domāju, ka stāsts par šo puiku būs izcila mācība arī mums! Viņam izdevās redzēt visu vērtīgāko dzīvē.
Dažreiz mums visiem ir jākļūst par maziem bērniem, lai pieņemtu apkārtējo pasauli tādu, kāda tā ir, un aizmirstu par stereotipiem!
