“Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Elīna Dūce intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka pagājušajā vasarā nekustamo īpašumu tirgus piedzīvoja vilni, kad daudz cilvēku interesējās par lauku mājām meža vidū vai malā. Varēja domāt, ka notiks daudz darījumu ar šīm mājām, tomēr tā nenotika.
Vajadzīga liela nauda un daudz darba
“Pirmkārt, tās mājas ir tādas, kurās ir stipri lieli līdzekļi jāiegulda. Nav noslēpums, ka tās gadu desmitiem ir stāvējušas un neviens tās nav īpaši uzlabojis.”
Šo ēku komunikācijas, apkure, dzeramā ūdens sistēma un kanalizācija bieži vien ir ļoti sliktā stāvoklī vai pat nav vispār.
“Faktiski tur viss ir no jauna jāveido. Ja tur ir slikta piebraukšana un nav pietiekami labs interneta pārklājums, šie īpašumi tā arī ir palikuši nepārdoti.”
Dūce atzina, ka potenciālo pircēju vēlme pēc skaistas lauku mājas mežmalā bija liela, bet, iepazīstoties ar mājas stāvokli un komunikācijām, daļa pircēju tomēr pārdomāja. “Cilvēki tomēr racionāli apdomājās, savilka visus plusus un mīnusus un saprata, ka finālā tas nebūs tik ilgtspējīgs pasākums.”
Daudzi vēlējās lauku māju netālu no Rīgas
Šādas vizuāli skaistas, bet nolaistas lauku mājas atrodas visās Latvijas vietās. Protams, vispopulārākās bija mājas Rīgas apkārtnē – 50 līdz 70 km no galvaspilsētas. “Tie īpašumi, kas bija 50 līdz 70 km attālumā no Rīgas, bija visinteresantākie.” Bet darījumi notikuši arī ar viensētām 100, pat 150 km attālumā no Rīgas.
Savukārt lielākā attālumā no galvaspilsētas aktīvāki ir vietējo apkaimju iedzīvotāji nevis rīdzinieki. “Rīdzinieki tik tālu nebrauktu tik bieži, bet vietējie cilvēki tur bija sasparojušies.”
Vasarnīca skaista, bet nav nodota ekspluatācijā
Viņa norādīja, ka nekustamo īpašumu tirgū ir arī mazdārziņu mājas un ekspluatācija nenodotas vasarnīcas, bet saistībā ar tām ir problēma, ka bankas nelabprāt izsniedz kredītus to iegādei, jo visbiežāk tie nav primārie mājokļi.
Ja arī bankas kredītus to iegādei dod, tad tie ir salīdzinoši nelieli, un pircējiem vajadzīgs liels līdzmaksājums. “Jārēķinās, ka tādam objektam pircējs drīzāk būs tāds cilvēks, kam ir savi līdzekļi.”
Viņa arī atzina, ka diezgan daudz ir tādu dārza māju, kas būvētas padomju laikā, taču dokumentu par to nodošanu ekspluatācijā nav. “Padomju laikā bija pilnīgi citādāka sistēma ar ēku nodošanu ekspluatācijā, līdz ar to dažiem kaut kādi dokumenti ir, dažiem to nav vispār un jāmeklē arhīvos. Katrā ziņā, ja ēka, kas būvēta līdz 1993. gada aprīlim, nav iereģistrēta zemesgrāmatā, tad var nākties ņemt arhitektu un zīmēt visu no nulles.”
Iegādājoties ekspluatācijā nenodotu mājokli, vajadzētu papētīt, vai vispār būs iespējams to nodot ekspluatācijā vēlāk. “Jāsāk ar to. Piemēram, jāskatās, vai un kur ir sarkanās līnijas, vai ēka uzbūvēta atbilstoši normatīvajiem aktiem.”
Speciāliste arī skaidroja, ka dārza ēkas, kas nepārsniedz 25 kvadrātmetrus, var vienkāršāk reģistrēt Valsts zemes dienestā un ierakstīt zemesgrāmatā. Bet tiklīdz ēka ir lielāka, vajadzīgs pilnais projekts.
Ja ir bankas kredīts, grib sakārtot dokumentus
Lielākā daļa pircēju, iegādājoties mājokļus, piesaista bankas kredītus: “Tiklīdz pircējs iesaista banku, viņš ir spiests būt daudz uzmanīgāks, lai visi ar īpašumu saistītie dokumenti būtu kārtībā.
Ja kaut kas trūkst vai nav līdz galam izdarīts, tad darījuma puses mēdz dažādi vienoties: pārdevējs “nomet” cenu un pats pircējs sakārto visus dokumentus vai arī pircējs iemaksā rokas naudu un tad pārdevējs sakārto dokumentus.” Dokumentu sakārtošanai vienkāršākos gadījumos vajadzīgi aptuveni 2-3 mēneši, bet atkarībā no situācijas juridiskajai kārtībai var nākties veltīt arī pāris gadus.
