Viņaprāt, Latvijas bruņotie spēki ar to NATO kontingentu, kas ir izvietots mūsu teritorijā, būs spējīgi pietiekoši veiksmīgi aizstāvēties, ja uzbrukums tomēr notiks.
Militārais eksperts norāda, ka galvenais nav mirt uz robežas kara pirmajā dienā, bet aizkavēt pretinieku un saglabāt savus spēkus, lai mēs varētu sagaidīt, kad pienāk lielie palīgspēki no NATO, gaisa spēki un jūras spēki, tad dot pretiniekiem prettriecienu un izsviest viņus ārā no mūsu teritorijas.
“Es domāju, ka tas patiešām ir reālais scenārijs, kurš tādā hipotētiska kara gadījumā materializēsies. Tāpēc es šajā gadījumā būtu optimistisks. Uz doto brīdi es neredzu nekādu pamatojumu un indikāciju, ka kaut kāds uzbrukums mūsu valstij varētu notikt,” sacīja NBS rezerves pulkvedis.
Atbildot uz jautājumu, cik dienās varētu ierasties papildspēki, viņš skaidro, ka tas ir atkarīgs no tā, kur viņi ir izvietoti, kāda ir viņu kaujas gatavības pakāpe, kādas ir mobilitātes iespējas utt.
“Ja situācija eskalēsies, arvien vairāk un vairāk spēku tiks izvietoti šeit pirms vēl kaut kas ir sācies,” uzsver Rajevs.
Viņš norāda, ka nav jāskatās uz karavīriem un tankiem, kas atrodas mūsu teritorijā, bet ir ļoti svarīgi kādas gaisa spēku vienības un jūras spēku vienības ir izvietotas mūsu tuvumā.
