Kādēļ tiesa ieilga?
Viņš skaidroja, ka kriminālprocesu nebija iespējams pabeigt “saprātīgā termiņā”, jo viņš saņēmis lietu jaunai izskatīšanai pēc iepriekšējā tiesas nolēmuma atcelšanas. Lietā tika veikta tiesas izmeklēšana, pārbaudot visus pierādījumus, kā arī aizstāvji pieteica jaunus lieciniekus, kuru liecības tika pārbaudītas tiesas izmeklēšanā. Lietā abiem apsūdzētajiem tika nozīmēta tiesu psihiatriskā ekspertīze. Lietas izskatīšanas gaitā kavējoši apstākļi bijuši arī liecinieku neierašanās uz tiesas sēdēm pēc tiesas uzaicinājuma, un viņi tika vesti uz nākamām sēdēm piespiedu kārtā, kā arī lietas izskatīšanas laikā slimoja cietušās meitenes advokāte.
Tieslietu ministrs pauž nožēlu
Likumā noteiktās izņēmuma tiesības piemērot sodu mīkstinošus nosacījumus nedrīkst kļūt par ikdienas praksi tik smagās apsūdzībās, komentējot tiesas spriedumu šajā lietā marta sākumā, norādīja tieslietu ministrs Bordāns. Piespriestais sods – brīvības atņemšana uz vienu gadu un soda noteikšanā piemērotais nosacījums par tā mīkstināšanu – vēlreiz apliecina, ka šobrīd par tieslietu prioritāti ir jānosaka tiesvedības procesu efektivitāte un tās kavējošo šķēršļu novēršana. It īpaši tas attiecoties uz tiesvedības ilgumu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu nosaka ar brīvības atņemšanu saistītus sodus, uzsvēra Bordāns. Ministrs pauda pārliecību, ka nepieciešams veikt visaptverošu novērtējumu, lai precīzi noteiktu efektīvākos risinājumus reformu īstenošanā, sākot ar pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanu un beidzot ar ātru un efektīvu tiesas procesu.
Šajā novērtējumā tiks ņemti vērā ministrijas rīcībā jau esošie, starptautisko ekspertu un Valsts kontroles izteiktās rekomendācijas. Attiecībā uz tiesvedības ilgumiem ministrs atzina, ka jebkurā lietā tiesnesim ir jāizvērtē un, ja nepieciešams, izņēmuma gadījumā jāpiemēro Krimināllikuma 49. 1. panta nosacījums.
Ja tiesa soda noteikšanā kā apstākli soda mīkstināšanai min tiesvedības ilgumu jeb tās nepabeigšanu saprātīgā termiņā, tas nozīmē, ka tiesa to ir vērtējusi, konstatējusi un ņēmusi vērā. Šis pants pats par sevi ir sekas, kas saistītas ar tiesvedības termiņu. Faktiski tas noteic kompensējošo mehānismu personai, ja nav ievērotas tās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, paskaidroja Bordāns.
Viņš ar nožēlu atzina, ka jāatzīst, ka tā nevar būt labā prakse, piemērojot mazāk stingru sodu nekā likumā noteiktās sankcijas, “jo principā piespriestajam sodam ir jāsasniedz soda mērķis – efektīvs, atbilstošs, pamatots un neizbēgams,” pauda ministrs.
