Pēdējos dzīves gadus sieviete klusi un pieticīgi aizvadīja dēla dzīvoklī. Tatjanas mazdēls Aleksandrs un viņa vecāki pēc vecmāmiņas nāves jūtas aizvainoti un nikni uz slimnīcas ārstējošo personālu. “Kā būtu bijis, ja ķirurgs nebūtu atteicies operēt vecmāmiņu? Viņa tad, iespējams, varētu nomirt mājās, kas bija viena no viņas kvēlākajām vēlmēm,” mazdēla sirds ir pilna, ka “neko vairs nav iespējams mainīt”.
Koronavīrusa stigma
Pati Tatjana, tāpat kā dēla ģimene, marta beigās mājas apstākļos ārstējās no vieglas koronavīrusa infekcijas. “Tad, mēnesi vēlāk, infekciju slimību nodaļā manai vecmāmiņai tika veikta plaušu rentgenogrāfija – un no pneimonijas nebija ne ziņas,” stāsta mazdēls.
Paciente infekciju slimību nodaļā nonāca uzreiz pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības. Viņa tur ieradās 23. aprīlī ar ātrās palīdzības mašīnu ar gūžas kaula lūzumu, ko guva nejauša kritiena rezultātā.
Kā pieņemts, sievietei slimnīcā tika veikts Covid-19 tests, kas uzrādīja pozitīvu rezultātu, kas ārstiem šķita sliktākas ziņas nekā gūtais ievainojums, pauž Aleksandrs.
Tā kā Tatjana iepriekš netika testēta uz koronavīrusu, jo vecuma dēļ viņa ilgu laiku nebija atstājusi dzīvokli, slimnīcā veiktais Covid-19 tests tika reģistrēts kā pirmais un primārais. Tas kļuva par pensionāres nāvessodu.
Tuvinieki pārliecināja ārstus, ka visa ģimene pirms mēneša slimojusi ar Covid-19, un visiem ir skaidrs, ka pēc izslimošanas tests vēl ilgi var palikt pozitīvs. Aptiekā nopērkamie testi pat uzrādījuši antivielu klātbūtni organismā, un Tatjanas uzņemšanas laikā slimnīcā, viņai nav bijuši Covid-19 raksturīgie simptomi.
Neskatoties uz to, sirmgalve uz gūžas operāciju tika nozīmēta vien pēc 10 dienu ilgas karantīnas.
Pēc Aleksandra teiktā, infekciju slimību nodaļā vecmāmiņas salauztais gūžas kauls ne tikai netika operēts, bet arī netika fiksēts. Lai gan ir plaši zināms un aprakstīts, ka katra diena šādā stāvoklī pacientam var maksāt ļoti dārgi.
Loģiski, ka apciemot vecmāmiņu karantīnā nebija iespējams. Dežūrārsti pa tālruni paziņoja, ka vecmāmiņa sūdzas par sāpēm. Netika sniegta efektīva sāpju mazināšana. Kā informēja radinieki, pacientei slimnīcā tika dots “Paracetamols”, lai gan ģimene jau bija teikusi ārstiem, ka “Paracetamols” vecmāmiņai iepriekš nav palīdzējis.
Nāve Covid-19 dēļ
Tatjanas veselības stāvoklis strauji pasliktinājās 2. maija vakarā. Pirmdienu viņa pavadīja, iespējams, bezsamaņā, un otrdienas, 4. maija, agrā rīta viņa devās aizsaulē. Mirstošā kundze tā arī netika pārvietota no infekciju slimību nodaļas uz intensīvās terapijas nodaļu, kur viņai tiktu sniegta atbilstošāka ārstēšana.
Radiniekiem tika paziņots nāves cēlonis – asins receklis vai nu no traumas, vai no koronavīrusa. Ārsts apgalvoja, ka pat autopsija neatklās precīzu recekļa izveidošanās iemeslu, un tikai noplātīja rokas. Mazdēls norāda, ka Tatjana nesaņēma vakcīnu pret Covid-19, tāpēc trombozi nevar saistīt ar vakcināciju.
Sakarā ar pozitīvo koronavīrusa testu, kas ir iezīmogots pacienta miršanas apliecībā, pēcnāves autopsiju varēja veikt tikai Tartu.
Sērojošie radinieki neuzstāja uz šo ieilgušo procesu, un 90 gadus vecā vecmāmiņa nonāca koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu statistikā.
Īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka it kā koronavīrusa saslimšanas dēļ radiniekiem nekavējoties tika liegta atklāta atvadīšanās no mirušā cilvēka un bēru dievkalpojums baznīcā. Tikai pēc uzstājīgām diskusijām ārsti tam piekrita.
Lūk, kā to raksturo nelaiķes mazdēls: “Morga direktors teica, ka viņam pašam nav iebildumu (atvērts zārks un ceremonijai sagatavots ķermenis), taču viņš nevar piespiest [slimnīcas] vadītājus tam piekrist. Totāls cirks.” Galu galā tika panākta vienošanās.
Tatjana zemes klēpī tika guldīta 6. maijā.
Slimnīcā sākta izmeklēšana
Sērojošie Tatjanas ģimenes locekļi ar mazdēlu Aleksandru priekšgalā vērsās pie atbildīgajām iestādēm, jo ir pārliecināti, ka Austrumviru apriņķa centrālajai slimnīcai ir jāveic iekšējā izmeklēšana. Turklāt ģimene uzskata, ka viņu pieredze un tuvinieces zaudējums būtu jāpublisko.
Pamatojoties uz radinieku stāstu, var pieņemt, ka slimnīca nebija gatava izrādīt elastību un līdzjūtību pret pacientu un tuviniekiem. Ar ārstniecības iestādi centās sazināties arī “Postimees” žurnālisti, slimnīcas pārstāvji redakcijai nekavējoties atbildēja, atzīmējot faktu, ka mirušā pacienta radinieki ar viņiem nav sazinājušies par publicitāti.
“Tā kā šeit mums ir darīšana ar personas datiem, slimnīcai nav tiesību komentēt šo lietu,” bija spiesta atbildēt slimnīcas komunikācijas nodaļas vadītāja Anna Medvedeva.
Viņa apliecināja, ka, pamatojoties uz saņemto informāciju, slimnīcā ir sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu šīs lietas apstākļus. Informācija tiks izsniegta personām, kuras ir pilnvarotas to saņemt.
