Bet sirsniņa nesāka pukstēt, un arī elpot bērns nesāka. Atbrauca mediķi un cīņu turpināja vēl pusotru stundu. “Tas bija Lieldienu laiks, tas mums bija vēl lielāks ticības pārbaudījums, kad likās, bail teikt, iezagās doma par zārku, bērēm, bezcerīgu variantu, sirds sāka strādāt, dzīvība bija mata galā.”
Ārsti Rīgā bija skeptiski. Par iznākumu visi šaubījās, jo bērns tik ilgstoši slīcis un reanimēts.
“Ja šādā laikā kāds tā slīktu, tur būtu kapi. Kad bērniņu ieveda, pirmie analīžu rādītāji bija tādi – ar dzīvību nesavienojami cipari. Bet tā priekšrocība bija, ka viņš bija atradies aukstumā; auksts laiks, auksts ūdens, tas to metabolismu samazina, ar to arī mazais Raivo vinnēja, un arī mēs vinnējām,” saka BKUS Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa.
“To, ka mūsu dēliņš būs dzīvotājs, paziņoja Lieldienu rītā. Tas bija pirmais brīnums, ka Raivo Dievs atdeva dzīvību, arī medicīniski paldies personālam, bet mēs ticam arī uz Dieva darbu, kas te parādījās,” teic puisēna tēvs.
Dakteri saka, – viena lieta – izdodas izdzīvot, taču otrs – notikušais var atstāt ļoti nopietnas sekas bērna veselībai.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
