Prasība vakcinēties veselības, izglītības un sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem varētu stāties spēkā novembrī
Ar 1.novembri varētu stāties spēkā prasība obligāti vakcinēties visiem darbiniekiem veselības, izglītības un sociālo aprūpes iestādēs, otrdien Ministru kabineta sēdē sacīja Daniels Pavļuts (AP).
Tāpat viņš minēja, ka prasība potenciāli varētu stāties spēkā arī citu sfēru darbiniekiem, ja tā tiktu nolemts.
Vienlaikus veselības ministrs pauda, ka iepriekš minētajās sfērās pārejas periodā no 11.oktobra līdz 1.novembrim strādāt vēl varēs ar 72 stundas derīgiem Covid-19 testiem, bet par tiem būs jāmaksā pašiem darbiniekiem, izņemot gadījumus, ja sākts vakcinācijas process.
Kā ziņots, līdz šim kopumā vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēmuši ap 778 000 jeb ap 41,3% no visiem valsts iedzīvotājiem. No tiem otro devu saņēmuši ap 695 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 113 000 cilvēku ir saņēmuši “Johnson&Johnson” potes, kam nepieciešama tikai viena deva, līdz ar to vakcinācijas procesu pabeigušo kopskaits sasniedzis 808 000 jeb nepilnus 43% no visiem valsts iedzīvotājiem.
Ar papildu vakcīnas devu līdz šim Latvijā sapotēti 27 cilvēki. Atbilstoši medicīnas speciālistu ieteikumiem, “trešo vakcīnas devu” pagaidām potē tikai cilvēkiem ar ļoti novājinātu imunitāti.
Lietošanai Eiropas Savienībā pašlaik ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna”, “AstraZeneca” un “Johnson&Johnson” jeb “Janssen”, taču “AstraZeneca” vakcīnu zemā pieprasījuma dēļ Latvijā faktiski vairs nelieto. 2020.gada decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet masveidīgāka iedzīvotāju vakcinēšana sākās marta izskaņā. Latvijā vakcīnas pret Covid-19 iedzīvotājiem ir pieejamas no 12 gadu vecuma.
Palielinoties Covid-19 izplatībai, varētu samazināt plānveida stacionāro pakalpojumu pieejamību un atteikt mazāk akūtus NMPD izsaukumus
Palielinoties Covid-19 izplatībai, varētu samazināt plānveida stacionāro pakalpojumu pieejamību un atteikt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumus, liecina Veselības ministrijas (VM) valdībai iesniegtā prezentācija par rīcība saslimstības ar Covid-19 palielināšanās gadījumā.
Palielinoties infekcijas izplatībai, plānota pakāpeniska papildu Covid-19 gultu, tai skaitā intensīvās terapijas gultu, atvēršana. Sākumā tā paredzēta klīniskajās universitātes slimnīcās. Reģionālajās slimnīcās papildu gultas izvērš atkarībā no nepieciešamības un saslimstības reģionos.
Ja būs nepieciešams, pakāpeniski tiks iesaistīti arī citu līmeņu stacionāri, kā arī specializētās slimnīcas. Nepieciešamības gadījumā tiks veikta arī pacientu pārvešana, citu profilu pacientu plūsmu izmaiņas.
Kā nākamais solis tiek izskatīts plānveida stacionāro pakalpojumu pakāpenisks samazinājums. Sākumā plānots ierobežot maksas pakalpojumus, dienas stacionāra pakalpojumus un kā pēdējo – plānveida operācijas.
VM valsts sekretāre Indra Dreika valdības sēdē sacīja, ka 40% līdz 50% stacionāru kapacitātes ir jāatvēl neatliekamajiem pacientiem, bet atlikušās “jādala” plānveida un Covid-19 pacientiem. Plānveida stacionāro pakalpojumu samazināšana notiks, ņemot vērā intensīvo terapiju noslodzi ar Covid-19 pacientiem, kā arī personāla kapacitāti.
Pieaugot saslimstībai, NMPD apzinās privāto ārstniecības iestāžu resursus, savukārt VM un Veselības inspekcija plānos cilvēkresursu piesaisti un izvietošanu. Piesaistīt darbam varētu medicīnas studentus, pensionētas ārstniecības personas vai speciālistus, kas nodarbināti citur.
Vienlaikus Dreika atzina, ka papildu personāla piesaiste varētu būt problemātiska, jo pašlaik lielu daļu iespējamā personāla ir piesaistījušas laboratorijas, kas nodrošina testēšanu uz Covid-19. Laboratorijas piedāvā augstāku atalgojumu, līdz ar to speciālisti varētu arī neizvēlēties darbu stacionārā, pieļāva VM pārstāve.
VM plāns paredz arī, ka, palielinoties Covid-19 izplatībai, sociālās aprūpes iestāžu klientu veselības aprūpe tiek veikta uz vietas.
Dreika uzsvēra, ka ir jādomā, kā nodrošināt veselības aprūpi sociālās aprūpes centros, jo pandēmijas laikā ģimenes ārsti nelabprāt dodas pie saviem klientiem un viņi bieži nonāk stacionārā, no kuras ilgstoši netiek izrakstīti, lai gan, iespējams, pieteiktu ar ārstēšanu uz vietas aprūpes centrā.
Paredzēts arī, ka, pasliktinoties situācijai, stacionārās ārstniecības iestādes primāri nodrošina neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu veselības aprūpi. Tāpat notiek pacientu pārvešana uz zemāka līmeņa slimnīcu ārstēšanas pabeigšanai vai izrakstīšana mājās, turpinot mājas aprūpi.
Kā viena no rīcībām tiek minēta arī NMPD izsaukumu prioritizēšana un atteikšana. Informāciju par atteiktajiem izsaukumiem plānots nodot ģimenes ārstiem.
Dreikas sniegtā informācija liecina, ka ārkārtas medicīnisko situāciju varētu ieviest, ja darbā nebūtu vairāk nekā ceturtdaļa ārstniecības personu, kopējā gultasvietu noslodze un Covid-19 pacientiem paredzēto intensīvās terapijas gultasvietu noslodze pārsniegs 90%, bet Covid-19 nodaļu un intensīvās terapijas gultu noslodze būs lielākā par 85%. Šādā situācijā Covid-19 pacientu aprūpē tiek iesaistītas privātās ārstniecības iestādes, notiek būtiska veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošana un pacientu prioritizēšana. Tāpat ārkārtas medicīniskā situācija paredz, ka slimnīcās atrodas tikai tie neatliekamie, akūtie un Covid-19 pacienti, kuriem nepieciešama stacionārā palīdzība.
Pārveidotos noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēts skatīt nākamajā nedēļā
Pārveidotos noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēts skatīt nākamajā nedēļā, otrdien valdības sēdē pauda Daniels Pavļuts (AP).
Viņš norādīja, ka ar jauno regulējumu paredzēts paplašināt drošajā un daļēji drošajā līmenī sniegto pakalpojumu skaitu, proti, tos varēs saņemt tikai personas ar Covid-19 sertifikātiem vai citos gadījumos – arī personas ar negatīviem Covid-19 testu rezultātiem.
Pārveidoto noteikumu mērķis būs samazināt inficēšanās un Covid-19 pacientu skaita slimnīcās pieauguma tendenci, pirms ir notikusi slimnīcu pārslodze.
Vienlaikus Pavļuts minēja, ka pēc iespējas ir jāsaglabā ekonomiskā un sociālā aktivitāte.
Veselības ministrs pauda, ka, ja regulējumu 28.septembrī apstiprinātu Ministru kabinetā, jaunās prasības varētu stāties spēkā 11.oktobrī.
Imunizācijas valsts padome lems par vakcīnas pret Covid-19 trešās devas rekomendēšanu cilvēkiem virs 65 gadiem
Piektdien, 24.septembrī, Imunizācijas valsts padome (IVP) lems par vakcīnas pret Covid-19 trešās devas rekomendēšanu cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, šodien valdības sēdē paziņoja profesore, IVP priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Veselības ministrijas (VM) eksperte Jana Feldmane valdībai uzsvēra, ka IVP seko līdzi jaunākajai pieejamajai zinātniskajai informācijai un rekomendācijām no starptautiskajām veselības organizācijām un zāļu regulatoriem, un, tiklīdz būs iegūti zinātniski pamatoti argumenti, tiks sākta arī citu sabiedrības grupu, kurām tas ir pamatots, vakcinācija ar papildu vakcīnas devu.
Trešo devu cilvēkiem rekomendēs sešus mēnešus pēc otrās vakcīnas saņemšanas.
Lai gan esošo vakcīnu efektivitāte joprojām nodrošina augstu aizsardzību pret Covid-19 vīrusu un tā esošajiem variantiem un pagaidām papildu vakcīnas deva ikvienam, kurš ir saņēmis primāro vakcinācijas kursu, nav nepieciešama, papildu deva primāram vakcinācijas kursam nepieciešama cilvēkiem ar vāju imunitāti, skaidroja VM.
Saskaņā ar zinātniskos pierādījumos balstītu informāciju, Eiropas Slimību kontroles centra (ECDC), Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) un IVP rekomendācijām, pagājušajā nedēļā valdībā tikai pieņemts lēmums par papildu vakcīnas devas nepieciešamību cilvēkiem, kuriem ir ievērojami samazināta organisma imūnās sistēmas funkcionēšana, proti, slimības vai terapijas izraisīta augsta imūnsupresija, lai nostiprinātu standarta vakcinācijas kursa efektivitāti.
IVP uzsvēra, ka joprojām turpinās pētījumi par vakcīnu pret Covid-19 efektivitāti un papildu vakcīnas devas drošību. Paredzēts, ka līdz šā gada 24.septembrim EZA būs apkopojusi jaunākos pētījumu datus un ziņos par abiem šiem jautājumiem.
VM vienlaikus norāda, ka gadījumā, ja būs jānodrošina papildu devas plašākām iedzīvotāju grupām, to būs iespējams nodrošināt no jau esošajiem vakcīnu devu krājumiem, kā arī plānotajām vakcīnu piegādēm.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča stāstīja, ka pētījumu centrs “SKDS” ir veicis aptauju par vakcinēto iedzīvotāju gatavību saņemt vakcīnas pret Covid-19 papildu devu. Uz jautājumu, ja ārsts rekomendētu papildu vakcīnu devu, lai nostiprinātu iegūto aizsardzību pret Covid-19, 40% aptaujāto atbildējuši, ka pie pirmās izdevības izmantos iespēju vakcinēties ar trešo poti, savukārt vēl 34,7% aptaujāto atbildējuši, ka drīzāk izmantos šo iespēju, bet ne tuvākajā laikā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) kritizēja lēmumu novilcināšanu par Covid-19 trešās devas nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem, kamēr citās valstīs tā jau tiek nodrošināta iedzīvotājiem. Reirs pieļāva, ka, iespējams, trešā deva varētu būt pasargājusi no stacionēšanas augustā 14,7% cilvēku. Viņš pauda satraukumu arī par septembra datiem, kad vakcinēti cilvēki atkal nonāk slimnīcā.
Kā vēstīts, iepriekš infektologs un IVP loceklis Uga Dumpis skaidroja, ka, pirms lemt par trešo vakcīnas pret Covid-19 devu plašai sabiedrībai, nepieciešams, lai vēl vismaz 20% Latvijas iedzīvotāju vakcinētos pret Covid-19 pirmo un otro reizi.
Dumpis norādīja, ka, savakcinējot vēl vismaz 20% sabiedrības, būtu daudz vieglāk atgriezties pie dzīves bez ierobežojumiem. “Tas ir sabiedrības neizdarītais mājasdarbs – pirmreizējā vakcinācija,” uzsvēra profesors.
IVP norādīja, ka šobrīd cīņā ar Covid-19 vīrusa izplatību valstiski svarīgākais uzdevums ir veicināt pirmreizējās vakcinācijas pieaugumu, nevis steigties ar papildu devu ievadīšanu. “Tieši nevakcinētie cilvēki ir galvenie vīrusa transmisijas jeb izplatības veicinātāji un vieglprātīgi rada risku arī savai veselībai,” skaidroja Zavadska.
Arī Dumpis akcentēja, ka tieši vakcinācijas aptveres būtiska palielināšana ir galvenais veids, kā novērst īpaši lipīgā SARS Cov2 vīrusa “Delta” paveida izplatību. “Šobrīd jau vairākas Eiropas valstis ir būtiski samazinājušas ierobežojumus, piemēram, Dānija un Īrija, un tas ir tāpēc, ka viņu pilnas vakcinācijas aptvere ir virs 70% no sabiedrības. Savukārt Latvijas pirmreizējās vakcinācijas rādītāji šobrīd nav spoži, un tas mums draud ar slimnīcu pārslodzi un sabiedrības normālas funkcionēšanas ierobežošanu,” pauda eksperts, piebilstot, ka visefektīgākais veids, kā šo mazināt, ir pēc iespējas ātrāk doties vakcinēties.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 2021.gada jūlija sākumā provizoriski bija 1 882 200 iedzīvotāju, kas nozīmē, ka līdz šim kopumā pret Covid-19 vakcinēti 47,02% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 42,28% iedzīvotāju.
IVP šobrīd katru dienu vērtē un diskutē, kā arī regulāri sazinās ar citu valstu imunizācijas padomēm par aktuālo pieejamo zinātnisko informāciju saistībā ar vakcīnu papildu devu nepieciešamību atsevišķām sabiedrības grupām.
Padomē uzsver, ka gan no zinātniskā, gan juridiskā aspekta lēmumu par to, vai un kurām sabiedrības grupām papildu devas būs nepieciešamas, var pieņemt tikai tad, kad būs pieejami atbilstoša pierādījumu līmeņa pētījumu dati un precīzi epidemioloģiskie dati, kā arī regulatora Eiropas Zāļu aģentūras atzinums, tostarp par trešās devas drošības aspektiem.
Zavadska atzīmēja, ka lēmumiem par atbalstu balstvakcinācijai ir jābūt pamatotiem ar ticamiem datiem, augsta pierādījumu līmeņa pētījumiem zinātnē, arī rūpīgi analizētiem un adekvāti zinātniski skatītiem klīniskajiem vai epidemioloģiskajiem datiem, kā arī – izvērtējot ieguvuma un riska attiecību gan katram indivīdam, gan sabiedrībai.
Arī Dumpis norāda, ka lēmumi par papildu vakcīnu devām nedrīkst būt sasteigti. Viņš klāsta, ka arī Eiropa šobrīd domā un analizē pieejamos zinātniskos datus, vai un kurām grupām ir nepieciešama papildu vakcīnas pret Covid-19 deva.
“Taču ar papildu vakcīnu saņemšanu nekas nav nokavēts. Atsevišķām grupām papildu deva patiesi varētu būt nepieciešama, taču, visticamāk, tuvākajos mēnešos ne visai sabiedrībai,” norādīja Dumpis.
No oktobra vidus Rīgas apkaimēs plānots veikt vakcinācijas izbraukumus ar autobusiem
Lai īstenotu mobilās vakcinācijas projektu, no 15.oktobra Rīgas apkaimēs plānots veikt vakcinācijas izbraukumus ar trīs autobusiem, šodien valdības sēdē informēja Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.
Paredzēts, ka šie autobusi astoņu nedēļu laikā nodrošinātu vakcināciju 54 vietās.
Atbildot uz Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jautājumu, kāpēc šī labā iniciatīva netiek sākta agrāk, Juhņēviča skaidroja, ka nepieciešams ievērot iepirkumu procedūras termiņu. Kariņš atgādināja, ka Ministru kabinets iepriekš ir izmantojis paātrinātu iepirkumu procedūru medicīnisko aizsarglīdzekļu iegādei.
Savukārt Līvānu novadā plānots īstenot vakcināciju projektā “Autoveikalam pa pēdām”, iepriekš informējot, ka būs pieejama vakcinēšanās iespēja, pastāstīja Juhņēviča.
Vakcinācijas nodaļas vadītāja arī norādīja, ka pie esošā tempa vakcinācijas tempa līdz gada beigām paredzēts sasniegt 75% iedzīvotāju aptveri. Vakcinācijas procesa organizācijā plānots turpināt veikt vakcināciju ārstniecības iestādēs, pie ģimenes ārstiem, pagaidu vakcinācijas punktos, izbraukuma vakcinācijā un līdz gada beigām plānots, ka vakcināciju varēs saņemt arī aptiekās.
Kā valdības sēdē norādīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), dažādās iedzīvotāju grupās lēnām palielinās vakcinācijas aptvere. Uz “Pfizer” vakcīnām ražotājs drīzumā attiecinās jaunu pieeju, ka atbilstoši attiecīgiem nosacījumiem glabātas vakcīnas būs derīgas trīs mēnešus ilgāk. Tāpat paredzēts, ka uz septembra beigām būs izveidojies liels “Pfizer” vakcīnu uzkrājums, norādīja politiķis.
Ņemot vērā vakcīnu jau esošo uzkrājumu, Latvija ir lūgusi “Moderna” vakcīnas ražotājam mums pienākošās vakcīnas pagaidām pieturēt pie sevis, norādīja Pavļuts. Laba ziņa, ka plānots, ka katru nedēļu varēsim saņemt 12 600 “Johnson&Johnson” vakcīnu un jācer, ka ražotājam izdosies tās piegādāt, norādīja ministrs.
Pavļuts sola apmaksāt slimnīcām rēķinus par pagājušajā gadā veiktajām investīcijām Covid-19 pacientu ārstēšanai
Veselības ministrija (VM) gatavojas apmaksāt ārstniecības iestādēm rēķinus par pagājušajā gadā veiktajām investīcijām Covid-19 pacientu ārstēšanai, otrdien valdības sēdē sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
VM valsts sekretāre Indra Dreika, atbildot uz finanšu ministra Jāņa Reira (JV) jautājumu par ministrijas parādiem slimnīcām saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem, apgalvoja, ka par veikto vakcināciju pret Covid-19 un rutīnas pakalpojumiem tiek maksāts regulāri.
“Bet ir dažādi specifiski pakalpojumi, tāpēc mēs katru reizi ejam ar ziņojumiem par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas ir saistīti ar Covid-19, un ir nepieciešamas papildu pārbaudes un dati,” skaidroja VM pārstāve, piebilstot, ka ir rēķini, kuru apmaksas termiņš ir trīs mēneši, bet atsevišķos gadījumos rēķinu apmaksā pat avansā.
Savukārt Pavļuts stāstīja, ka visvecākie nesamaksātie rēķini ir par pagājušā gada veiktajām iegādēm.
“Ministru kabineta lēmums pēc ilgstošas saskaņošanas ar Finanšu ministriju bija pēc šo iegāžu veikšanas. Šo visu vērtējot, Finanšu ministrija atteica apmaksāt šos rēķinus, un mēs rodam citus avotus. Mēs gatavojamies samaksāt šos rēķinus,” solīja politiķis.
Pēc viņa paustā, apzināta arī summa, kas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nepieciešama slimnīcu jūnija un jūlija rēķinu apmaksai, taču otrdienas valdības sēdē šo jautājumu VM nepaguva iekļaut. Plānots, ka šis pieprasījums tiks skatīts nākamajā sēdē.
Jau ziņots, pagājušajā nedēļā Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja, ka reģionālo un trešā līmeņa slimnīcu darbu joprojām apgrūtina no valsts nesaņemtais finansējums par iepriekš veiktajām investīcijām Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Viņš norādīja, ka minētais valsts parāds slimnīcām ir samērā liels – vienai reģionālajai slimnīcai tas pārsniedz miljonu eiro. Finansējums nav saņemts par investīcijām, ko slimnīcas veica, lai nodrošinātu Covid-19 pacientu ārstēšanu. “No valsts bija solījums, ka šī nauda tiks kompensēta, bet diemžēl patlaban tas solījums vēl nav izpildīts,” norādīja Kalējs.
Vaicāts, kādas ir indikācijas par to, kad visi ieguldītie finanšu līdzekļi varētu tikt atmaksāti, Slimnīcu biedrības vadītājs atbildēja, ka pagaidām tas nav skaidrs. Slimnīcas esot prasījušas Veselības ministrijai (VM) un Nacionālajam veselības dienestam (NVD) vismaz sniegt informāciju par grafiku, kādā līdzekļus plānots atmaksāt, bet arī tas neesot saņemts.
“Daļai slimnīcu kaut kas tiek samaksāts, bet daļai vēl joprojām saglabājas diezgan lieli neatmaksātie investīciju parādi. Tas nozīmē, ka šie līdzekļi ir jāatrauj no citām pakalpojumu vietām, ir jādomā, kā kompensēt šos zaudējumus,” skaidroja Kalējs.
