Tai pašā laikā šoferis ļoti cilvēcīgā veidā aicināja meiteni neuztraukties un visādi citādi centās nomierināt. Solīja, ka izdomās, kā šo problēmu atrisināt. Un izdomāja arī… Viņš sazinājās ar pretim braucošo autobusa šoferi, sarunāja konkrētā pieturā apstāšanos, pats personīgi, autobusam stāvot, meiteni pavadīja uz pieturu un sagaidīja pretim braucošo autobusu.
Tā kā nav moderni dalīties ar kaut pozitīvu, atļaušos “postu” beigt uz negatīvas kritikas nots. Atzīšos, ka es esmu viens no tiem, kam parasti kaitina tie cilvēki, kas lidmašīnas aplaudē pēc katras nosēšanās. Taču šoreiz mani kaitināja tas, ka neviens, mani ieskaitot, nevarēja izdarīt šoferim pienākošos cieņu un, viņam iekāpjot atpakaļ autobusā, aplaudēt,” aizkustinošo stāstu rezumē Jānis.
