Kā vēsta portāls nra.lv, šodien tiks atjaunots vilcienu maršruts, par kura slēgšanu satiksmes ministrs Vilis Krištopans taisnojās Saeimas 1997. gada 18. septembra sēdē, “ka Lietuvas un Igaunijas valdības atteicās turpmāk dotēt un tika atcelts šis “Baltikas ekspresis” jeb “Baltijas ekspresis” – vilciens, kas iet no Tallinas uz Varšavu, jo vienkārši tas bija, pirmkārt, ļoti nerentabls un, otrkārt, bija ļoti maz pasažieru.”
Šopēcpusdien Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā paredzēts atzīmēt vilcienu satiksmes atjaunošanu starp Viļņu, Rīgu un Tallinu pa maršrutu, kas balstās uz cara laikos nospraustām un tālākajos vēstures pagriezienos mazliet koriģētām dzelzceļa līnijām. Vilciena maršruts atgādina jautājuma zīmi jeb apvērstu S burtu: no Viļņas uz ziemeļrietumiem līdz Šauļiem, kur pagrieziens uz ziemeļaustrumiem un garš ceļa posms cauri Rīgai uz Valgu, bet no Valgas atkal uz ziemeļrietumiem līdz Tapai, no kurienes pēdējais ceļa posms uz rietumiem līdz Tallinai. Šāda šūpošanās šurpu turpu savulaik tika uzskatīta par nepieņemamu un aizvietojamu ar maksimāli taisnās līnijās Viļņa-Rīga-Tallina novilkto “Rail Baltica” trasi. Tagad izrādās, ka trases zīmēšana un dzelzceļa būvēšana ir pilnīgi dažādas lietas. Un vēl izrādās, ka būvniecība ar 21. gadsimta tehnikas izmantošanu ir gan simtiem reižu dārgāka, gan desmitiem reižu lēnāka, nekā izmantojot 19. gadsimta tehniku – zirgu vilktus ratus, lāpstas un āmurus.
Dzelzceļa loma Latvijas radīšanā
Pirmā dzelzceļa līnija tagadējā Latvijas teritorijā iegrāmatota 1860. gadā kā Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa posms no Rītupes līdz Daugavpilij. Rītupe ir latviskojums apdzīvotas vietas nosaukumam, kāds tai tika piešķirts tad, kad pēc Latvijas neatkarība sasludināšanas un uzvarēta kara par neatkarību šī vieta nonāca Latvijas Republikas teritorijā. Otrā pasaules kara rezultātā šo teritoriju savākusi Krievija. Pirmā dzelzceļa līnija tikai pa tagadējo Latviju 1861. gadā savienoja Daugavpili ar Rīgu. 1868. gada Rīgas un Jelgavas savienošana bija svarīga kā divu Krievijas guberņu – Vidzemes un Kurzemes savienošana, bez kuras nekādas Latvijas varbūt nemaz nebūtu. Līdzīgi var sacīt par 1877. gadā atklāto Rīgas-Tukuma dzelzceļu.
Saistībā ar šodien aktuālo Viļņas-Rīgas-Tallinas maršruta atkalatvēršanu jāuzsver Rīgas-Valkas-Pleskavas dzelzceļa atklāšana 1889. gadā. Vēlāk Valka kļuva par savienojuma punktu Tallinai ar pārējo Krievijas impērijas dzelzceļa tīklu apmēram tāpat, kā Rīga ar to tika sākotnēji savienota Daugavpilī. Pēc tam savus savienojumus ar Krieviju ieguva ostas pilsētas Liepāja un Ventspils. Starp šiem savienojumiem sazarojās aizvien nākamie starpsavienojumi.
Uz Berlīni caur Daugavpili
Šobrīd līkloču veidā ziemeļu-dienvidu virzienā ejošā Tallinas-Viļņas trase ar izredzēm caur Viļņu nonākt Austrumeiropas metropolē Varšavā un vēl tālāk Rietumeiropas austrumu robežpilsētā Berlīnē Latvijas iedzīvotājiem ir pa daļai iztaisnota versija tik senam dzelzceļam uz Eiropu, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nezina, kāds tas kādreiz bijis. Bet ir bijis! Atveram “Rigasche Zeitung” 1864. gada 24. decembra (1865. gada 5. janvāra pēc tagadējā kalendāra) numuru ar Rīgas-Daugavpils dzelzceļa sabiedrības piedāvājumu pirkt tiešās satiksmes biļetes (directer Fahrbillets) no Rīgas uz Kēnigsbergu 1. klases vagonā par 21 rubli un 47 kapeikām un tālāk līdz Berlīnei par 42 rubļiem un 45 kapeikām; un bērniem līdz 10 gadiem gandrīz par puscenu:
Neuzdevās atrast norādes, cik ilgs laiks šādiem braucieniem bija jāatvēl, bet biļešu cenas devušas pamatu dziesmiņai “Saimnieks bulli pārdevis / Visu naudu nodzēris” tajā versijā, ka paģiras viņš lāpījis jau Parīzē, nemaz nezinot, kur viņš ir un kā tur nokļuvis. Cēls iegansts apmeklēt Parīzi bija Pasaules izstādes 1889. un 1900. gadā, kad latviešu avīzes pamācīja, kā tur nokļūt pa dzelzceļu no Berlīnes.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
