Atskan bargā apsarga komanda „Abiem jāņem groziņš! Bez groziņa rokās iekšā nelaidīšu!” Šķiet, sirmā kundze šo rīkojumu nemaz nedzird, apsargs metas viņai pakaļ un ar varu iespiež trīcošajās rokās šo epidemioloģisko situāciju regulējošo priekšmetu.
Dzirdu kungu nomurminām „mēs jau tikai vienu griķu paku gribējām paņemt”. Saprotu apsargu, kuram tā jādara – a ja nu večukiņi ir ar grimu nomaskējušies kontrolētāji! Bet man kā brīvas un pagaidām vēl demokrātiskas valsts pilsonim ir tiesības tieši šajā veikalā neiet un neko nepirkt.
Apskrējās dūša, apgriezos, groziņu nepaņēmis, un devos projām. Vakarā ēst neesot veselīgi.”
Savukārt kāda cita sieviete pastāstīja, ka piedzīvoja līdzīgu situāciju grāmatveikalā:kundze gados ar spieķi gribēja apskatīt kādu lasāmvielu. Groziņš vienā rokā, protams, traucēja. Pārdevēja tomēr beigās palūdza iziet no veikala, ja reiz rokās nav groza.
