Valters Krauze ir atpazīstams visa Latvijā un viņš ir daudzu cilvēku iemīļota TV personība. Valters ar savu lielisko humoru izjūtu un cilvēcību spēj vadīt dažādus pasākumus visaugstākajā līmenī.
Tomēr viena lieta ir tas, ko mēs redzam un dzirdam, kā Valteram sokas publiskajos pasākumos un vienkārši sabiedrībā, taču ne mazāk svarīgi ir atcerēties, ka katram no mums ir arī sava privātā dzīve, kur arī mēdz notikt dažādi notikumi.
Kā pirms ilgāka laika tika vēstīts, tad Valters Krauze jau labu laiciņu dzīvo ārpus Rīgas, proti, Sigulā un ar savu dzīvi tur viņš ir apmierināts.
Kā viņš bija atklājis, tad Siguldā vecāki viņam bija uzdāvinājuši nelielu zemes gabalu, uz kura atrodas neliels namiņš, kurā tur arī dzīvojas.
Valters ir arī suņu mīlis, tāpēc viņam mājās ir 2 jauki sunīši.
Valters pats par sevi cenšas būt sociāli aktīvs, līdz ar to piedalās ne tikai dažādos pasākumos, bet arī ņem dalību intervijās.
Šoreiz viņš bija viesojies šovā “Kad viņas satiekas” un tur viņš bija pavisam atklāts par vairākām savām privātām lietām iz dzīves, kas skatītājus īpaši uzrunāja un pievērsa uzmanību.
Valters nekad nav slēpis savas ģimenes faktus, proti, ka vecāki no Valtera atteicās, kad viņš gāja pirmajā klasē, vēsta Kas Jauns.
Līdz ar to raidījuma laikā viņš padalījās, kādas ir sajūtas pret saviem vecākiem un par piedošanas iespējām.
Atskatoties uz to, kā līdz šim dzīve ir aizritējusi, tad noteikti viņš ir pateicīgs saviem vecākiem – galvenokārt mammas māsai un viņas vīram, kuri Valteru pieņēma brīdī, kad īstie vecāki nolēma no viņa atteikties. Tobrīd Valters gāja pirmajā klasē. Savukārt savu bērnību viņš pavadīja līdz tam laikam pie vecmāmiņas Madonā.
Kā Valters pats stāsta, tad viņa īstie vecāki šobrīd vairs nav, taču viņam ir sajūta, ka viņš ar viņiem visu izrunājis. Ja ne fiziski aci pret aci, tad vismaz emociju līmenī pilnīgi noteikti.
Vienlaikus viņš piebilst, ka ar tēvu tā arī dzīvē īsti nekad nav sanācis runāties, līdz ar to tur ir grūti kaut ko vairāk komentēt.
Ja Valteram jautā, kā viņš tolaik jutās, tad saprotama lieta, ka nekas viegls tas nebija. Visticamākais, ka nav līdz galam korekti teikti, ka ir izdevies piedot šo visu, taču viņš visnotaļ šo sajūtu ir atlaidis. Jo bērnībā visai bieži sanāca par to pārmest…
Turpinot domāt pozitīvā nozīmē, tad Valters ir viennozīmīgi pateicīgs saviem tuviniekiem – draugiem, darba kolēģiem un cilvēkiem, kuri atbalsta un ir blakus.
Novēlam Valteram arī turpmāk, lai viss dzīvē izdodas!
