Kopumā, pateicoties ekonomikas pieaugumam, pērn vidējā alga, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas, sasniedz 900 eiro. Tomēr tas ne tuvu neliecina par to, ka tādas gaidāmas arī pensijas.
To ietekmēs nodarbinātības periods, iemaksu apjoms ilgtermiņā un tiek lēsts, ka pirmais pensiju līmenis veido aptuveni 40% darba mūžā saņemtās algas, līdz ar to iedzīvotājiem savas pensijas veidošanā pašiem ir jālīdzdarbojas, veidojot papildu uzkrājumus.
”Swedbank” aptauja liecina, ka dažāda vecuma iedzīvotāji vecumdienās gribētu saņemt 774 līdz 1000 eiro pensiju, taču vienlaikus viņu interese par faktiski gaidāmās pensijas apmēru ir gana zema – 62% par to nav interesējušies. Pērn līdz 27% samazinājies to cilvēku skaits, kuri neveido uzkrājumus vispār – pārējie ieguldījuši nekustamajā īpašumā vai paļaujas uz bērniem, kā arī veido uzkrājumus, tostarp pensiju 3. līmenī.
Dati liecina, ka te iesaistījušies jau vairāk nekā trešā daļa strādājošo, krājot no pāris eiro līdz 40% no saviem ienākumiem.
Plašāk par tēmu – LNT Ziņu sižetā
