Prokuratūra Bakotai lūdza piespriest piecu gadu cietumsodu, no kuriem četri gadi būtu nosacīti, sacīja apsūdzētās advokāte Natālija Tomasini.
Prokuratūras lūgums nozīmēja to, ka, ja tiesa tam piekristu, sieviete varētu būt brīva, jo jau gadu pavadījusi apcietinājumā.
Bakota 2016. gadā nošāva savu vīru Danielu Poleti. Pirms kāzām viņš bija Bakotas patēvs. Saskaņā ar tiesas dokumentiem, Poleti sāka izvarot Bakotu, kad viņai bija tikai 12 vai 13 gadu. Tolaik viņš bija Bakotas mātes draugs, bet vēlāk apprecēja Bakotu. Abiem ir četri kopīgi bērni.
Kā norāda sievietes advokāte, Bakota negaidīja tik maigu sodu, tāpēc noģībusi. Iepriekš viņai draudējis mūža ieslodzījums. Tiesas sēde tika pārtraukta līdz brīdim, kad apsūdzētā jutās labāk.
Pēc neilga laika tiesas prāva atsākās un, kā ziņo “The Guardian”, tiesa Bakotai piesprieda četru gadu cietumsodu, no kuriem trīs piemēroti nosacīti. Ņemot vērā laiku, ko Bakota jau bija pavadījusi cietumā, viņa tiesas zāli drīkstēja pamest uz brīvām kājām.
Spriedums tiesas zālē tika sagaidīts ar ovācijām.
Visi zināja, bet neviens nerunāja
Tagad 40 gadus vecā Bakota savus pārdzīvojumus aprakstījusi dižpārdoklī “Tout Le Monde Savait” (“Visi zināja”). Tajā viņa raksta, ka par viņu 25 gadus vecākais patēvs pirmo reizi viņu izvarojis 12 gadu vecumā, bet stāvoklī viņa palikusi 17 gados. Pēc tam Poleti vēl 18 gadus turpinājis viņu vardarbīgi izmantot.
“Es vienkārši gribēju pasargāt sevi. Aizsargāt savu, savu bērnu dzīvību. Manās acīs nekam citam nebija nozīmes,” viņa rakstīja autobiogrāfijā.
2016. gadā viņa varmāku nošāvusi. Viņa baidījusies, ka par nākamo upuri varētu kļūt viņas meita. Tiesas prāva Francijā izgaismojusi problēmas un atbalsta trūkumu incesta un vardarbības ģimenē upuriem.
Bakota savā grāmatā raksta, ka uzskata, ka viņa ir jāsoda, reizē apgalvojot, ka Poleti nogalināšana bijis vienīgais veids, kā pasargāt sevi un savus bērnus. Apkārtējie par vardarbību esot zinājuši, bet apsūdzētās māte tiesā liecināja, ka “viss noticis viņai aiz muguras”.
1995. gadā Poleti pat izcietis divarpus gadu ilgu cietumsodu par seksuālu vardarbību pret nepilngadīgo. Tolaik Bakotai bija 15 gadi, un māte viņu vedusi pie patēva uz cietumu vizītēs. Pēc iznākšanas no cietuma Poleti turpināja dzīvot kopā ar Bakotu un viņas māti.
17 gadu vecumā Bakota palika stāvoklī un uzsāka kopdzīvi ar Poleti. Pēc vairākiem gadiem, ko viņa raksturoja kā ikdienišķu vardarbību, Poleti, kurš bija tālbraucējs, piespieda viņu nodarboties ar prostitūciju kravas automašīnas furgonā.
Saskaņā ar tiesas dokumentiem tiesas nozīmēts psihiatrs konstatējis, ka Bakotai ir izteiktas posttraumatiskā stresa sindroma pazīmes, kā arī citas pazīmes, no kurām cieš sievietes, kuras dzīvo vardarbīgās attiecībās.
Cietušo visi atraidījuši
Bakotas advokāte norāda, ka gadījums ar viņas klienti norāda uz “milzīgām kļūdām sabiedrībā un sistēmā, kuras mērķis ir atbalstīt vardarbības upurus, kļūdām policijas darbā un, protams, arī sociālo dienestu un ārstu darbā”.
Nespējot izkļūt no vīra ieslodzījuma, Bakota mēģinājusi vērst policijas uzmanību uz notiekošo, pie likumsargiem sūtot savu dēlu un meitas.
Likumsargi viņus atraidījuši, sakot, ka šādas problēmas neietilpst viņu jurisdikcijā, turklāt Bakotai pie viņiem jāierodas personīgi.
“Pēc tā mēs nolēmām neko nedarīt, atteikties no cīņas. Jebkurā gadījumā neviens nebūtu gatavs uzklausīt. Mums nav izejas – viss ir zaudēts,” viņa rakstīja grāmatā.
Atbalsts valsts mērogā
Bakotas lieta sašūpojusi Francijas sabiedrību. Izveidojusies prāva cilvēku grupa, kas sievieti atbalsta. “Sākumā mēs bijām tikai daži cilvēki, kas vēlējās viņai palīdzēt,” sacīja atbalsta grupas pārstāve Floriana Mailija, “bet pēc tam mēs izveidojām petīciju, kas kļuva populāra it īpaši tāpēc, ka mēs guvām uzmanību no plašsaziņas līdzekļiem.”
Sievietes atbalstam izveidoto petīciju, kurā lūgts atbrīvot viņu, kopš šī gada janvāra parakstījuši vairāk nekā 705 tūkstoši cilvēku.
“Es domāju, ka tas, kas šajā lietā cilvēkus aizkustina, ir tas, ka tas ir šausminoši. Šis stāsts ir patiešām šokējošs un nenormāls, bet tajā pašā laikā tas skar arī sabiedrībā aktuālos jautājumus, par kuriem mums ir zināms: incests, “MeToo” kustība un citi.”
Francijā līdzīga lieta ar vardarbībā cietušajai pozitīvu rezultātu beigusies pirms dažiem gadiem, kad uz 10 gadiem cietumā tika notiesāta kāda francūziete, kura 2012. gadā nošāva savu vardarbīgo vīru vienu dienu pēc tam, kad viņu kopīgais dēls bija izdarījis pašnāvību. 2016. gadā toreizējais Francijas prezidents Fransuā Olands sievieti apžēloja, un viņa varēja cietumu pamest.
