LTV raidījuma rīcībā esoša informācija liecina, ka izmeklēšana šobrīd ir guvusi apstiprinājumu, ka naktī neilgi pirms traģēdijas Kindzulis pats iegādājies degšķidrumu vietējā diennakts veikalā. Vēl pirms tam viņš bija bijis degvielas uzpildes stacijā, kurā viņam degšķidrumu nepārdeva.
Veikala apsargs raidījumam stāstīja: “Viņš [Kindzulis] jau staigāja, meklēja, nevarēja atrast [degšķidrumu], tieši manā maiņā. Paspēju viņam parādīt. Es domāju, ko viņš blandās pa to veikalu.”
Zināms arī, ka tobrīd Kindzulis bijis alkohola reibumā. Paziņa, ar ko Kindzulis tikās tajā naktī, apstiprinājusi, ka viņi dzēruši sidru. Vēlāk veiktajās ekspertīzēs slimnīcā atklājies, ka alkohola daudzums asinīs bijis tuvu divām promilēm.
Kombinācija – benzīntanks, degšķidrums, alkohols – fiksēta arī tiesvedības lietā Rīgā pret bojāgājušo un pārkāpumos Ķengaragā, kuros dažās ir dedzinātas dzīvokļa durvis.
Bojāgājušā draugs apgalvojis, ka viņu starpā nav bijis konfliktu, pašnāvības versiju draugi un paziņas nolieguši, bet nevar tikt arī izslēgta nejaušība un neuzmanīga apiešanās ar degšķidrumu, norāda raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Tiesu eksperts ugunsdrošības jautājumos Valentīns Buiķis raidījumam skaidro, ka degšķidrumu nevajag uzliet daudz, lai tas degot pārņemtu visu ķermeni.
“Viņš rada tādu kā dakts efektu. Ja uzlej cilvēkam virsū degšķidrumu, tad tas iesūcas audumā iekšā un pa tiem auduma dzīpariņiem, pa tiem diegiem aiziet tālāk.
Un no katra dzīpariņa iztvaiko degviela. (..) Degšana notiek tikai gāzveida stadijā. Un, diemžēl, ja šis degšķidrums ir gaistošs, tad šī koncentrācija veidojas. Un iznāk tā, ka ap cilvēku deg šis audums, kurā ir daudz to diedziņu,” raidījumā skaidro eksperts.
“Tātad mums ir daudz daktis, kas mums rada šo te šķidruma iztvaikošanu. (..) Un, ja cilvēku nenodzēš, tad šim te procesam turpinoties, cilvēkam sadeg āda un cilvēkā ir tauki iekšā, un šie tauki tiek uzsūkti pa audumu. Un tad cilvēks pats sāk nodrošināt šo te dakts efektu. (..) Nav tā, ja man ir virsū žakete, tad tikai žakete degs, tā nebūs. Degs visi tie auduma slāņi, kas ir arī zem žaketes.”
Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par traģisko notikumu Tukumā, tai skaitā cietušās personas apsūdzībām citos noziedzīgos nodarījumos un iespējamiem veselības traucējumiem, tiesībsargs vēlas uzsvērt, ka gan valsts pārstāvjiem, gan medijiem ir nepieciešams pievērst uzmanību gan veidam, kādā informācija tiek atspoguļota, gan informācijas apjomam, kas tiek publicēts.
Tiesībsargam nav saprotama būtiskā nepieciešamība konkrētajā situācijā informēt sabiedrību par cietušā iespējamiem veselības traucējumiem, kas tika konstatēti citā kriminālprocesā. Tiesībsarga ieskatā tikai tas, ka personai bija kaut kad konstatēti konkrēta veida veselības traucējumi, nekādā veidā neliecina par to, kāpēc notika personas aizdegšanās.
“Tikai tas, ka personai ir konkrēta veida veselības traucējumi nenozīmē, ka persona rīkosies kaut kādā noteiktā veidā, piemēram, veiks pašnāvību u.tml. Tādējādi, šādas sensitīvas informācijas izpaušanai plašai sabiedrībai konkrētajā situācijā nebija nekādas nepieciešamības,” norāda birojs.
“Tāpat nebūtu pieļaujams un domājams, ka personai uzrādītās apsūdzības citā kriminālprocesā, kurā konstatēti veselības traucējumi, varētu būt šķērslis vai attaisnojums neizmeklēt pret konkrēto personu, iespējams, pastrādātus noziegumus,” teikts Tiesībsarga biroja paziņojumā.
