Vai utopisks plāns?
VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola uzsvērusi, ka plānā tikai tiekot iezīmēti iespējamie risinājumi gaisa piesārņojuma mazināšanai. Tagad pilsētām jādomā, kā rajonos, kur novērots putekļu daļiņu būtisks pārsniegums, to mazināt. Rīcības plānā ir paredzēts valsts atbalsts krāšņu nomaiņai, taču šis atbalsts tiks sniegts tikai tām mājsaimniecībām, kuras nav „tehniski un ekonomiski pamatoti” pieslēgt centralizētajai siltumapgādei. VARAM rēķina, ka šim nolūkam būtu nepieciešami ap 15 miljoni eiro, taču, kur tos ņemt, nav zināms.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis uzskata, ka VARAM ziņojuma virziens ir pareizs, bet vairākas prasības esot nereāli izpildīt: „Nerunājot par lielajām izmaksām, bet kā to izdarīt tīri praktiski? Kādi pašvaldībai ir instrumenti, lai kontrolētu, piemēram, katra mājas iedzīvotāja teikto par CO2 emisiju no krāsnīm, tajā skaitā no vecajām?”.
Valainis domā, ka lielākas iespējas uzlabot gaisa kvalitāti ir, uzlabojot daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti un samazinot siltuma zudumus. „Privātmājām ķerties klāt ir pāragri. Malkas apkure šobrīd ir vislētākais kurināmais. Tas nav pats ērtākais veids, bet tas ir lētākais veids, turklāt tradicionāls apkures veids. Ja tagad šiem cilvēkiem liks pārbūvēt krāsnis, tās ir neiedomājamas izmaksas. Domāju, ka šī plāna rakstītāji nav saskārušies par praktisko realitāti,” viņš teicis „Latvijas Avīzei”.
Tikmēr VARAM portālu Jauns.lv informē: „Aprēķinātās emisiju prognozes parāda, ka Latvijā ir nepieciešams īstenot papildus pasākumus, lai samazinātu slāpekļa oksīdu, daļiņu PM2,5 un amonjaka emisijas. Savukārt gaisa kvalitātes mērījumu stacijās veiktie mērījumi parāda, ka lielākas gaisa kvalitātes problēmas un Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte konstatēta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Turklāt Rīgā tiek pārsniegti arī robežlielumi, kas noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos. Gaisa piesārņojums Latvijā galvenokārt rodas no transporta, kurināmā izmantošanas siltumenerģijas ražošanai, mājsaimniecībām un rūpniecības”.
