Lielās pilsētas: nepārdomāts plāns
Nav jau nekas nosodāms, tieši otrādi, ka cilvēkus mudina no piesārņojoša un novecojuša apkures veidu pāriet uz daudz modernāku un videi draudzīgāku. Tomēr Lielo pilsētu asociācija VARAM iesniegusi virkni iebildumu. Galvenais – kā izpildīt plāna pirmo daļu – veikt nojaucamo krāšņu uzskati. Lūk, ko portālam Jauns.lv skaidro „problēmas skarto” pilsētu pārstāvji:
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs: „Uzskatām, ka šī ir slikta plānošana no valdības puses, jo iepriekš gaisa kvalitātes uzlabošanai tika piešķirti ES fondu līdzekļi un iezīmēti pasākumi, taču tagad mēs redzam, ka valdība tos ir novirzījusi kā pašvaldību atbildību. Lai arī nauda it kā bija paredzēta, reālā situācija ir tāda, ka līdzekļi būs jāmeklē pašvaldību budžetos. Tāpat arī nav skaidrs, kā šo problēmu risināt sociāli neaizsargātām iedzīvotāju grupām, kas izmanto krāsnis, jo ar vai bez atbalsta, daļa iedzīvotāju noteikti nevarēs līdzfinansēt krāšņu nomaiņu, līdz ar to finansēšana būs jāuzņemas pašvaldībām. Savukārt pieslēgšanos centrālajai apkurei uzskatu par gluži neiespējamu, jo tie, kas to var un grib darīt, to jau ir izdarījuši, savukārt pārējiem tas var būt pārāk dārgi. Krāšņu reģistru pašvaldība var izveidot, taču pašvaldības pilnvaras nav pietiekamas, lai pieprasītu no iedzīvotājiem šādu informāciju. Mēs nevaram to pārbaudīt”.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko: „Valstī vēl nav izstrādāti atbilstoši normatīvie akti, tādēļ Rīgai, tāpat arī Rēzeknei un Liepājai, nav atbilstošas normatīvās bāzes, uz kuras pamata balstīt savus rīcības plānus.
Jāpiebilst, ka Rīga jau pašlaik nodarbojas ar gaisa piesārņojuma samazināšanu pilsētas teritorijās, kur ir pārsniegti pieļaujamie robežlielumi slāpekļa dioksīdam (NO2) un putekļu daļiņām (PM10). Rīgas domes saistošajos noteikumos „Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli” pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta trīs zonās, kuru robežas tiek atspoguļotas NO2 un PM10 zonu kartē. Atbilstoši noteikumiem jau tagad ir noteiktas prasības sadedzināšanas iekārtu veida izvēlei, tajā skaitā arī siltumapgādes veida ierīkošanai vai nomaiņai mājsaimniecībās”.
Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas speciāliste Dace Freidenfelde: „Šobrīd ir pāragri komentēt par konkrētiem un praktiskiem jautājumiem saistībā ar VARAM ierosinājumu atteikties no krāsns apkures, jo joprojām notiek darbs pie Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.–2030. gadam izstrādes. Līdz šim Latvijas Lielo pašvaldību savienība, tostarp Liepāja, ir sniegusi savus iebildumus un priekšlikumus esošajā rīcības plāna redakcijā.
Atbilstoši izstrādātajām rīcības plānam, Liepājas pašvaldībai līdz 2021. gada otrajam pusgadam nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas attiecīgi pilnvaros gaisa piesārņojuma samazināšanai noteikt stingrākas prasības. Bet vispirms secīgi ir jāveic grozījumi valsts likumdošanā, pēc tam attiecīgi var paredzēt grozījumus arī pašvaldību saistošajos noteikumos.
Liepājas pašvaldības rīcībā nav uzskaite par pilsētā esošajām siltumapgādes sistēmām. Šobrīd Liepājas pašvaldībai ir vairāki jautājumi, kā rīcības plānā iekļautās aktivitātes realizēt praktiski. Tāpat aktuāls jautājums ir par finansējumu un cilvēkresursiem ieceru īstenošanai”.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
