Rīgā, Rēzeknē un Liepājā prasīs nojaukt krāsnis dzīvokļos un pieslēgties centrālapkurei

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iecerējusi mazāk nekā desmit gadu laikā Rīgas, Rēzeknes un Liepājas dzīvokļos likvidēt krāsnis. Kā to izdarīt, pagaidām neviens nevar pateikt. (Foto: Ieva Čīka/LETA)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Valsts sekretāru sanāksmē prezentējusi projektu, kas paredz trīs Latvijas lielajās pilsētās – Rīgā, Rēzeknē un Liepājā desmit gadu laikā dzīvokļos atteikties no krāsnīm. Tas nozīmē, ka pašvaldībām nāksies skaitīt krāsnis un kamīnus iedzīvotāju dzīvokļos un viņus mudināt (respektīvi – piespiest) izvēlēties alternatīvu apkures veidu, pārsvarā – pieslēgties centrālapkurei.

Tiek paredzēts, ka jauno plānu valdībā apstiprinās rudenī un tad nu lielo pilsētu iedzīvotājiem, kuru mājās ir krāsns apkure, būtu jāsāk satraukties, kā viņi sildīsies ziemas laikā. No krāsnīm pilsētās jāatsakās tādēļ, lai Latvijā samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī samazinātu izmaksas tautsaimniecībai, teikts VARAM izstrādātajā „Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.-2030. gadam”. Pagaidām gan tas izskatās pēc utopiska sacerējuma.

Nav naudas, nav plāna, nav tiesību

Gan lielo pilsētu vadība, gan vienkāršie iedzīvotāji uzskata, ka atteikšanās no malkas apkures lielpilsētās ir neprāts. (Foto: Evija Trifanova/LETA)

Pirmkārt, tiek paredzēts tikai daļējs atbalsts siltumsistēmu nomaiņai. Tas nozīme, ka daļa izdevumu gulsies uz iedzīvotāju pleciem. Jāuzsver, ka ēkās ar krāsns apkuri dzīvo ne tie turīgākie iedzīvotāji, kuriem nav vairāku tūkstošu lieku eiro, lai varētu samaksāt par centrālapkures ievilkšanu, nemaz nerunājot, piemēram, par zemes siltumsūkņu vai saules bateriju uzstādīšanu.

Otrkārt, dokumentā ne ar vārdu nav minēts, kā to censties panākt. Tiesa gan, ir teikts, ka iedzīvotājiem, kuri krāsni gribēs nomainīt ar centrālapkuri, varētu piedāvāt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, bet, kā zināms, īpašumiem ar krāsns apkuri vērtība nav tā lielākā un līdz ar to arī NĪN atlaides nebūtu diez ko dižas. Treškārt, pašvaldības tagad ir neizpratnē, kā tās varēs piespiest cilvēkus jaukt nost krāsnis, tam nav nekāda likumiska pamata.

TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!