Pirmdien viņa rakstīja: “Ir divas Egitas – pirms un pēc…. Pārmaiņu laiks ir divas nedēļas, kas līdzinās ellei, kurā tevi, tavu ģimeni un dzīvi dauza kā boksa maisu. Īsi par Egitu pirms – veiksmīga, mīlēta sieva, pašpārliecināta par dabīgo imunitāti, ar viedokli par to, ka cilvēkiem jābūt brīvai gribai vakcinēties vai nē, par to, ka valsts piekopj autoritāru režīmu un nerespektē cilvēku brīvību. Par vakcīnu domājām – super biznesa projekts, kam vajag, lai vakcinējas, vīram ir artrīts un viņš vakcinēties negribēja. Un tad pienāca septembra beigas.”
Vīrs saslimis ar Covid-19. ” Parādījās simptomi – paaugstināta temperatūra, nespēks, bet nekas īpašs… Vīrs jutās labi, man mājās bija sagatavots komplekts ar D, C vitamīnu, Quercetinu, Ivermectinu utt., mēs jutāmies absolūti pasargāti.”
Sieviete raksta, ka septītajā dienā vīrs juties noguris, temperatūra nav bijusi, domājis, ka drīz slimība beigsies, bet noticis gluži pretēji.
“Astotājā dienā sākās mana mūža lielākā elle… No rīta vīrs bija saguris, bet nekas īpašs. Pamērot pirksta oksimetru, rādījums bija zem 90, man sākās panika un izsaucu ātros. Vīru aizveda uz slimnīcu un teica, ka, visticamāk, vakarā būs mājās, bet viņš vēl joprojām nav mājās un es tagad tikai varu lūgt Dievu, lai palīdz un atgriež mums viņu.”
Egita raksta, ka pirmās septiņas dienas aizvadītas intensīvajā palātā ar augstas plūsmas skābekļa masku, tad septiņas dienas reanimācijā. “Un man neviens nesola, ka viņš izdzīvos. Vīram nebija ne paaugstināts spiediens, ne liekais svars, ne cukura diabēts. Kad dēls man uzdod jautājumu, vai tētim šodien labāk, tad man asiņo sirds. Kad es redzu savus bērnus lūdzot Dievu, lai palīdz tētim, man asiņo sirds. Kad gaidu zvanu uz slimnīcu, man ļimst kājas un stājas sirds, jo pagaidām mēs saņemam tikai sliktus jaunumus. Kad staigāju gar slimnīcas logiem cerībā saskatīt vīra monitoru ar skābekļa rādījumiem, man bailēs ļimst kājas. Vakar vīram bija dzimšanas diena, un man viņa mammai, kura pārcietusi divus izsūtījumus uz Sibīriju, bija jāpastāsta par to, kas noticis. Arī tad man arī asiņoja sirds.”
Sieviete apzinās, ka laiku nav iespējams pagriezt atpakaļ, bet atdotu visu, lai to varētu. Tad viņa ar vīru dotos vakcinēties.
“Mums šķita, ka tas nekad nenotiks ar mums, bet notika… Ļoti nežēlīgi un traģiski. Mediķi dara visu, lai glābtu manu vīru un manu bērnu tēti. Mēs nezaudējam cerību, lūdzam Dievu un mediķus, lai palīdz. Es ļoti ceru, ka mans dvēseles kliedziens tiks sadzirdēts un novērsīs vismaz kādas ģimenes traģēdiju. Izvērtējiet, mīļie cilvēki, vai vēlaties šo visu piedzīvot. Šī slimība ir ļoti, ļoti nežēlīga…”
Ieraksta noslēgumā viņa pateicas mediķiem, kuri pašaizliedzīgi strādā un teic: “Lūdzu, piedodiet par mūsu stulbumu un vieglprātību.”
Diemžēl brīnums nenotika. Egitas vīrs Valdis naktī uz trešdienu mira.
Jauns.lv izsaka līdzjūtību.
