Pensionāre ilgi nevienu nelaida savā dzīvoklī. Vēlāk tiku tur iekšā un man acīs sariesās asaras.. (+FOTO)
41 gadus vecā Lūsija jau otro gadu desmitu dzīvo Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā.
Visu šo laiku viņa dzīvo daudzdzīvokļu mājā, līdz ar to savus kaimiņus pazina labi.
Tieši blakus viņam dzīvoklim dzīvoja kāda kundze gados, kura bija pavisam noslēgta un nerunīga.
Ņemot vērā, ka Lūsija ir cilvēcīga sieviete, viņai tas nedaudz satrauca un tikai gada laikā viņai izdevās noskaidrot kundzes vārdu – nekas vairāk par šo pensionāri nebija zināms..
Šī kundze nerunāja ne ar vienu kaimiņu un nekad nevienu neielaida savā dzīvoklī. Lūsija, protams, par to satraucās un nodomāja, ka varbūt sievietei ir nepieciešama kāda palīdzība un viņai vienkārši nav kam to prasīt.
Pati Lūsija vairākas reizes mēģināja kundzi uzrunāt un piedāvāt palīdzību, bet katru reizi durvis tā arī neatvēra. Lūsija tomēr nepadevās un vēl kādu citu dienu pamēģināja vēl reiz.
Kundze nezināmu apstākļu dēļ tomēr uzticējās un nolēma atvērt Lūsijai un ienākt viņas dzīvoklī. Bet jāpiebilst, ka pagāja salīdzinoši ļoti ilgs laiks, kamēr izdevās ieviest uzticību vienam starp otru.
Tas, ko Lūsija tur ieraudzīja, izskatījās ne pārāk labi, kā gribētos domāt.
Pirmais, ko ieraudzīja jaunā sieviete, bija tas, ka grīda bija ar lielu netīrumu kaudzi, savukārt dzīvokļa interjers, mēbeles un drēbes bija vai nu morāli un fiziski novecojušas, vai arī vienkārši cauras.
Virtuvē praktiski nebija nekāda ēdiena. Un izrādās, ka sieviete nebija vannojusies veselus 13 gadus. Viņa gulēja uz veca matrača uz grīdas.
Lūsija saprotot, ka kundzei patiešām ir nepieciešama palīdzība, viņa ķēras pie darba. Lai palīdzētu ātrāk sakopt kundzi un viņas dzīvokli, viņa paņēma līdz arī savu mazo meitu.
Abas kopā vairākas dienas strādāja, lai atsvaidzinātu un iztīrītu dzīvokli. Mēbeles, kuras nebija lietojamas, visu izmeta laukā. Abām cītīgajām strādniecēm tas aizņēma 60 stundas, lai miteklis būtu daudz maz omulīgā stāvoklī.
Vēlāk Lūsija par šo stāstu ierakstīja soctīklos, lūdzot cilvēkiem palīdzību iedot mēbeles, dažādus priekšmetus, virtuves piederumus, kas savās mājās varbūt jau netiek izmantots, bet noderētu kundzei. Vien pāris dienu laikā šis ziņojums sasniedza tik milzīgu auditoriju, ka atsaucība bija vienkārši fantastiska. Kā rezultātā izdevās visu dabūt to, ko vajadzēja.
Attiecīgi pēc pāris dienām kundzei bija laba gulta, tīra veļa, atjaunotas mēbeles un jaunas drēbes. Viņai uzradās līdzcilvēki, kuri apciemoja viņu un pat gatavoja ēst.
Tagad šīs mājas iedzīvotāji viens starp otru ir palikuši vēl draudzīgāki.
Par šo Lūsijas notikumu sabiedrība dzirdēja daudzviet pasaulē, jo viņas rīcība tiešām ir lielisks piemērs tam, ka ar neatlaidību un vēlot tikai labu, var panākt labas lietas un var pat iepriecināt to cilvēku dzīves, kuras pat to nemaz negaidīja.
Vēl jo vairāk, šāda veida notikumi pierāda, ka cilvēki nav vienaldzīgi pret apkārtējiem un labprātīgi ir gatavi palīdzēt tiem, kam to vajag visvairāk.
Šāda veida bildes ar smaidīgām sejām un sajūtu, ka kāds par tevi rūpējas ir vārdiem neaprakstāmas un mīlestības pilnas.
Nekautrējies darīt labu, jo pēc tam tas atmaksājas divtik! Cilvēki to pamana, novērtē un pasaule kļūst gaišāka!
