Tornim bijuši vairāki būvperiodi, un izrakumi parādījuši, ka tas dedzis vairākkārt – sākumā tam bijis pagrabs, kas beigu periodā pārvērties puspagrabā, jo iemītnieki pēc degšanām tikai izlīdzināja gruvešus, uzklāja māla slāni, un dzīve turpinājās. Pieļaujams, ka tornis un tam piekļaujošās sienas būvētas 15. gadsimtā vai ap 16. gadsimta vidu.
Būvē nav atrastas nekādas senlietas, kas precīzāk liecinātu par celtniecības sākuma laiku. Ja nu vienīgi 15. gadsimta pirmās puses monēta – ap 1422.–1426. gadu Tallinā kalts Livonijas ordeņa ārtigs. Tomēr arheologs uzsver, ka pēc vienas monētas torni datēt gluži nevar. Tikpat labi sīknaudas gabals kāpņu spraugā varēja nonākt vēlāk, teiksim, pielīpot pie dubļainiem zābakiem, nākot no pagalma.
Vēl izrakumu laikā vienas akmeņu rindas augstumā pagājušajā vasarā atsegta siena celtnei, kas reiz atradusies iekšpusē pie priekšpils aizsargmūra. Viduslaiku pilīm bija raksturīgi izmantot aizsargmūri kā ceturto sienu, lai piebūvētu pie nocietinājuma staļļus, saimniecības un dzīvojamās ēkas. Viens ēkas fragments tika atrakts jau 2016. gadā.
Ēka būvēta, par saistvielu izmantojot nevis kaļķa javu, bet mālu. Nav izslēgts, ka pati celtne bijusi no koka, bet akmeņu tikai pamatdaļa. Tā bijusi diezgan apjomīga – ap 9,5 m plata un vismaz 13–14 m gara. Diemžēl pilns tās garums nav noskaidrots, jo sienas iesniedzās pagaidām vēl nepētītajā daļā.
Celtnes iekšpusē bijusi akmens krāvuma krāsns – ap 150 cm gara un 120 plata. Izmantota apkurei. Krāsns velve, protams, iebrukusi. “Izrakumu laikā mēs to neizjaucām, jo doma ir tāda, ka apmeklētāji vēlāk varēs nākt un to kopā ar ēkas paliekām apskatīt,” skaidro Kalējs. Ēkā konstatētas degušas koka dēļu grīdas paliekas.
Arheologi, kam darbos palīdz vietējie jaunieši, atraduši ļoti daudz dažādu veidu dakstiņu fragmentu, uz kuriem redzams, ka to gatavotāji ar pirkstu vilkuši dekoratīvas līnijas. Starp 2018. gada sezonas atradumiem vēl ir trauku lauskas, saktiņu fragmenti, naži, labi saglabājies sirpis ar visu roktura daļu, amatnieku un cērtamie kaujas cirvji, pīpju fragmenti, dažādas monētas, no kurām vairākas kaltas starp 1666. un 1686. gadu, kaula dambretes kauliņš, 16. gadsimta mucu krāni, sprādzītes, dažādi uzpirksteņi.
Unikāls ir no pašas torņa apakšdaļas nācis masīvs, dzelzs ietvarā no māla veidots kulons ar sv. Juri, kas uzvar pūķi. Par tā izcelsmi un funkcijām pagaidām nekas nav sakāms, taču, iespējams, priekšmets attiecas uz 15. vai 16. gadsimtu. Tas būtu jānoskaidro mākslas zinātniekiem.
