Livonijas ordeņa pilsdrupās Alūksnes ezera Pilssalā arī šovasar turpināsies arheoloģiskie izrakumi, kuru mērķis ir ne vien noskaidrot vairāk par pils vēsturi, bet arī sagatavot šo vietu iecerētajai pilsdrupu teritorijas labiekārtošanai un pils Dienvidu torņa atjaunošanai.
Stāstot par 2018. gada sezonā paveikto, arheologs Uldis Kalējs teic, ka viens no šā gada uzdevumiem būs sīkāk papētīt savādo ķieģeļu arku, kas atklājusies iepriekšējos izrakumos pie Dienvidu priekšpils aizsargsienas.
“Mums pagaidām nav izskaidrojuma, kas tas varētu būt. Pirmā doma – kāda veca, nezināma ieeja pilī, taču ieejai tur nevajadzētu atrasties, jo ir caur Ziemeļu priekšpili pils kompleksa pretējā pusē.
Bet tur ir tāds kā sienas aizmūrējums. Varbūt tur tiešām bija kāda ieeja, spridzināta, brukusi, pēc tam mūrēta ciet,” pagājušās izrakumu sezonas iespaidos dalās SIA “Archeo” arheologs Kalējs.
Tikpat iespējams, ka nelielā arka, kas pie mūra nedaudz paceļas virs zemes līmeņa, saistīta ar ūdeņu novadīšanu no priekšpils. Tikai savdabīgi, ka pretējā sienas pusē nekāda arkas turpinājuma nav. Visdrīzāk ķieģeļu konstrukcija veidota 17. gadsimtā, kad pili pārbūvēja zviedri.
Par Alūksnes pils būvniecību informācija ir trūcīga. Uzskata, ka pašu pili sāka celt 1342. gadā. To iecerēja kā Livonijas ordeņa priekšposteni pret Pleskavas krievu sirojumiem. Gadsimtu ritumā cietoksnis uz salas bija pakļauts karadarbībai dažādos karos, iekarots un periodiski atradies te krievu, te poļu, te zviedru rokās. 17. gadsimta beigās zviedri ķērās pie Alūksnes pils pārbūves, taču sākās Lielais Ziemeļu karš, kura gaitā krievu karaspēks pili 1702. gadā apšaudīja ar lielgabaliem no Tempļa kalna.
Zviedri kapitulēja, pēc tam uzspridzinot pils pulvera pagrabu. Tas arī bija pils apdzīvotības gals. Dienvidu priekšpils daļā, kur kopš 2015. gada regulāri notiek izrakumi, kultūrslāni diezgan pamatīgi 20. gadsimta 70. gados papostīja estrādes būvnieki.
Izrakumi un tiem paralēli mūru konservācijas darbi līdz šim ritējuši un turpināsies Alūksnes novada pašvaldības ar ES Reģionālās attīstības fonda finansējumu īstenotā vērienīgā projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros. Iecerēts, ka pēc pils Dienvidu torņa atjaunošanas tajā būs ekspozīcija.
Arheologi torņa iekšpusē sāka rosīties pirms četriem gadiem, un Kalējs lēš, ka kopumā no tā izceltas kādas 12 autokravas gruvešu. Aizvadītajā gadā izrakumus varēts veikt pietiekami droši, jo torņa sienas bija nostiprinātas, no jauna sašuvotas.
Arheologu skatam pavērušies atsevišķi deguma slāņi, kas iezīmē stāvus, kuri deguši un pēc tam iebrukuši tornī. Tiesa, pēc tiem precīzi pateikt, cik tornī bijis starpstāvu, nav iespējams, jo dedzis ļoti pamatīgi. Jādomā, stāvi bijuši vismaz divi, varbūt trīs.
“Augšējā deguma slānī bija diezgan daudz degušu graudu, arī visādi sīki priekšmeti – naglas un dažādi būvkalumi, interesants emaljēts kuloniņš, māla trauciņš,” teic arheologs.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
