Telefona atradējs “15min.lt” pastāstījis, ka to pamanījis, ejot uz darbu. Ierīce mētājusies uz ceļa. Vīrietis sākotnēji nospriedis, ka to būs sadragājušas braucošās automašīnas, taču viņam par lielu pārsteigumu telefons bijis neskarts.
Policija esot apstiprinājusi, ka telefons pieder pazudušajai Ievai. Netālu no telefona atrašanas vietas atrasta arī Ievas rokassomiņa.
2017. gada 10. martā atrada jaunās sievietes līķi. Tas bija aprakts zemē Ķēdaiņu rajonā. Toreiz aizturēja četrus aizdomās turētos – 23 un 26 gadus vecus jauniešus, kas iepriekš tiesāti par zādzībām un laupīšanām. Aizdomās turētie savu vainu atzina.
Vēlāk noskaidrojās, ka Ieva nosista ar lāpstu. Viņa gadījusies neīstajā vietā un laikā, jo tika noskaidrots, ka jauniešu banda sākotnēji sekojusi citai automašīnai – “BMW X5 SUV”, līdz benzīntankā pamanījuši Strazdauskaites luksusa “Audi A7” un radusies doma to nolaupīt.
Noziedzniekiem bijis līdzzinātājs, kurš nozagtās automašīnas pārdevis melnajā tirgū. Banda uz Lietuvas ceļiem meklējusi galvenokārt dārgas Vācijas ražojuma automašīnas.
Pirms Strazdauskaites mašīnas nolaupīšanas banda intensīvi kontaktējusies ar līdzzinātāju, vai “Audi A7” būs piemērota. Saņemot apstiprinājumu, viņi sekojuši meitenei.
Ievas Strazdauskaites slepkavas māte vēršas pie Lietuvas iedzīvotājiem
“Man neizsakāmi sāp par notikušo. Kad uzzināju, par ko tiek apsūdzēts mans dēls, man aizrāvās elpa un zeme zem kājām pazuda,”
tā divas dienas pēc Ievas Strazdauskaites bērēm Lietuvā stāsta viena slepkavībā aizdomās turamā, 24 gadus vecā Manto B. māte.
Ar laikraksta “Lietuvos Rytas” starpniecību sieviete vērsusies pie visām Lietuvas jaunietēm un visiem, kas pārdzīvo notikušo traģēdiju, publiski lūdzot piedošanu par notikušo.
“Ja tiks pierādīta mana dēla vaina, tas man būs nāves spriedums,”
drebošā balsī žurnālistiem stāstījusi Adele B. Sieviete atceras, ka pēc aizturēšanas viņas dēls esot teicis:
“Mammu, es neko sliktu neesmu izdarījis, es vienkārši sēdēju mašīnā.”
Manto B. esot ģimene – sieva un bērns, viņš dzīvojot atsevišķi, turpat netālu Ķēdaiņos. Nozieguma dienā dēls esot atstājis pie mātes savu bērnu un devies pie radiem – brālēniem Leona B. un Karola B.
Pēc slepkavības, kamēr Lietuvā notika meitenes meklēšana, visi trīs puiši esot uzvedušies tā, it kā nekas nebūtu noticis.
“Manto pie manis atnāca, mēs dzērām tēju, ēdām, spēlējāmies ar viņa bērnu. Dēls maz runāja, taču tas nav nekas jauns, viņš kopš mazotnes ir mazrunīgs un noslēgts,”
stāstījusi māte.
9. martā Manto izskatījies satraukts, klusāks nekā jebkad agrāk, radušās aizdomas, ka viņu nomāc nopietnas problēmas. 10. martā puisis tika aizturēts savā darbavietā.
Māte stāsta, ka dēls pēc dabas esot mierīgs, arī Karols esot laipns puisis, problēmas ar likumsargiem esot vienīgi Leonam.
Jau ziņots, ka Leonam B. ir vistumšākā biogrāfija no visiem aizdomās turētajiem. Viņš veicis virkni zādzību, laupīšanu, tiesāts par kāda pensionāra noslepkavošanu, taču viņa vaina netika pierādīta. Viņš devis kukuļus policistiem un neskaitāmas reizes pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus.
Lietuvas apelācijas tiesa piespriež vēl stingrākus sodus nogalinātās Ievas slepkavām
2021. gada 4. decembrī Lietuvas apelācijas tiesa piespriedusi vēl stingrākus sodus 25 gadus vecās Ievas Strazdauskaites slepkavības lietā, kas pirms četriem gadiem satricināja Lietuvas sabiedrību, un vienlaikus palielinājusi viņas tuviniekiem pietiesāto atlīdzību par morālo kaitējumu.
Aprīļa sākumā Kauņas apgabaltiesa par šo slepkavību notiesāja trīs Ķēdaiņu iedzīvotājus – brālēnus Leonu, Karoli un Mantu Bieļauskus, atzīstot, ka viņi nogalinājuši jaunieti, savtīgu apsvērumu dēļ slēpdami citu noziegumu, darbodamies organizēti un viņu spīdzinādami.
Leonam Bieļauskam pirmās instances tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu, bet Karolim Bieļauskam un Mantam Bieļauskam – attiecīgi 17 un 16 gadu cietumsodu.
/nginx/o/2021/12/07/14246579t1hc360.png)
Apelācijas tiesa 4. decembrī Leonam Bieļauskam atstājusi spēkā mūža ieslodzījumu, Karolim Bieļauskam arī piespriedusi mūža ieslodzījumu, bet Mantam Bieļauskam – 19 gadu cietumsodu.
Saskaņā ar tiesnešu kolēģijas atzinumu Karolis Bieļausks bijis organizētā grupējuma izveidotājs un līderis, noziegumu ierosinātājs un aktīvs dalībnieks. Tas atzīts par vainu pastiprinošu apstākli, savukārt vainu mīkstinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi.
Tiesnešu kolēģija norāda, ka attiecībā uz Karoli Bieļausku izvērtējusi “noziedzīgo darbību raksturu, bīstamības pakāpi, to izraisītās sāpīgās un neatgriezeniskās sekas un viņa izturēšanos pēc nozieguma, kad viņš turpināja ierasto dzīvi, slēpa un centās iznīcināt pierādījumus, viņa centienus izvairīties no kriminālatbildības, viņa cinisko un nicinošo attieksmi pret sabiedrībā pieņemtajām dzīves normām, cilvēciskajām vērtībām, cilvēka dzīvību” un nolēmusi, ka par izdarītajiem noziegumiem viņam piespriežams bargākais sods – mūža ieslodzījums.
Attiecībā uz trešo brālēnu – Mantu Bieļausku – tiesa ņēmusi vērā, ka viņš bija precējies, viņam ir mazs bērns, līdz nozieguma izdarīšanas brīdim viņš strādājis un iepriekš nav bijis sodīts. Ņemts vērā arī tas, ka grupā viņam nav bijis būtiskas ietekmes, viņš nav pieņēmis lēmumus un viņa viedokli pārējie nav jautājuši. Lai gan šim apstāklim nav nozīmes noziedzīgo darbību kvalificēšanā, tomēr, risinot jautājumu par soda individualizēšanu, tas ņemams vērā, ziņu aģentūrai BNS sacījusi tiesas pārstāve Vilma Budēniene.
Prokurori mūža ieslodzījumu bija pieprasījuši visiem trim brālēniem, kuri tika aizturēti drīz pēc nozieguma pastrādāšanas.
Stingrākus sodus tiesa piespriedusi arī diviem citiem šai lietā notiesātajiem – Marijampoles iedzīvotājam Aļģimantam Stankevičam un Ķēdaiņu iedzīvotājam Tomam Zagurskam, kuriem par piedalīšanos laupīšanā, nelikumīgu šaujamieroča glabāšanu un lietošanu ieslodzījumā būs jāpavada attiecīgi četri gadi divi mēneši un četri gadi. Pirmās instances tiesa viņiem bija piespriedusi attiecīgi divu gadu divu mēnešu un divu gadu ieslodzījumu.
Apelācijas tiesa arī palielinājusi nogalinātās jaunietes vecākiem pienākošos atlīdzību par morālo kaitējumu no 30 000 līdz 40 000 eiro, viņas māsai – no 15 000 līdz 20 000 eiro, bet viņas līgavainim atstājusi spēkā pirmās instances tiesas noteikto atlīdzību 15 000 eiro apmērā.
Lietuvas apelācijas tiesas spriedums stājas spēkā no pasludināšanas brīža, bet to var kasācijas kārtībā pārsūdzēt Lietuvas Augstākajai tiesai.
