Elīna uz Rīgas rajona tiesas sēdēm nāk, līdzi ņemot savas meitiņas Olgas un mammas Marinas fotogrāfijas. Liecinot par 2017. gada 13. jūnijā notikušo, jaunā sieviete dažreiz raud, bet ātri cenšas saņemties, šķiet, pat it kā paskatīties uz notikušo no malas, protams, cik nu viņas gadījumā tas ir iespējams.
Notikums pirms pusotra gada ir atstājis neizdzēšamus traģiskus ierakstus vairāku cilvēku dzīvē. Aizgāja bojā meitenīte un viņas vecmāmiņa. Bēdu sagrauzti tuvinieki. Arī traģēdijā iesaistītie nespēj bez emocijām atcerēties notikušo.
Bet Elīnai mājās ir divus mēnešus vecs dēliņš, kura dēļ viņai jābūt stiprai. Sieviete ar savu vīru Oļegu vēlas, lai apsūdzētais 77 gadus vecais pensionārs Ivars saņemtu reālu septiņu gadu cietumsodu par izraisīto ceļa satiksmes negadījumu. Likums paredz pat vēl bargāku sodu, taču
Elīna vēlas, lai sabiedrība uzzinātu viņas ģimenes traģisko stāstu, lai, to izlasot, cilvēki automobiļus vadītu apzinīgāk, lai pie stūres nesēstos slimi un varbūt gadu nastas dēļ droši braukt nespējīgi.
Ivars savu vainu atzina, ļoti nožēloja notikušo un lūdza tiesu neveikt pierādījumu pārbaudi. Sākotnēji tam it kā piekrita visi tiesas dalībnieki, bet pēc prokurora Džeralda Pooka apsūdzības nolasīšanas cietušie Elīna un Oļegs uzstāja uz pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzībā nesaklausīja, ka traģiskās avārijas cēlonis ir Ivara apdzīšanas manevrs.
Arī pats apsūdzētais uzskata, ka viņš, autovadītājs ar pusgadsimta stāžu, nebūtu varējis veikt tik neprātīgu manevru. Ivars ir pārliecināts, ka pretējā kustības joslā iebraucis tāpēc, ka kļuvis slikti – to gan viņš neatceroties.
Izmeklēšanā nav pierādīts, vai notikusi apzināta vai neapzināta iebraukšana pretējā kustības joslā: pēc būtības tas arī ir vienīgais no notikuma, par ko tiesā ir strīds.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
