Aizliegts rīkot plašus pasākumus ar “aktīvu atpūtu”
No šodienas līdz 31. decembrim nedrīkstēs rīkot plašus pasākumus ar “aktīvu pārvietošanos, piemēram, nūjošanu un skriešanu”, paredz piektdien valdības sēdē pieņemtie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Lai rastu juridisku veidu, kādā aizliegt šajā nedēļas nogalē plānoto Rīgas maratonu, piektdien valdība pieņēma lēmumu, ka no šodienas līdz 31.decembrim būs aizliegts organizēt pasākumus ārā, kuros piedalās vairāk par 300 dalībniekiem un notiek personu aktīva pārvietošanās, piemēram, nūjošana, skriešana, tajā skaitā maratoni.
Līdz ar šīm izmaiņām tika atcelts nedēļas nogalē iecerētais Rīgas maratons.
Pulcēšanās ierobežojumi
Ņemot vērā Covid-19 straujo izplatību, valdība lēma no šodienas stingrāk ierobežot cilvēku pulcēšanos, iekštelpās ļaujot pulcēties līdz 500, bet ārtelpās – līdz 1000 cilvēkiem.
Patlaban noteikts, ka pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietā vienlaikus iekštelpās var uzturēties ne vairāk kā 1000 cilvēku, bet ārtelpās – līdz 3000 personām.
Kā liecina epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultāti, inficēšanās pārsvarā notiek darba kolektīvos, interešu izglītības kolektīvos, sporta komandās un ģimenēs. Lielākajos Covid-19 saslimšanas perēkļos iegūtā informācija liecina, ka cilvēki neievēro piesardzības pasākumus – dodas uz darbu ar elpošanas ceļu iekaisuma pazīmēm un aktīvi apmeklē sabiedriskas vietas.
Lai ierobežotu infekcijas izplatību, epidemiologu ieskatā ir jāpastiprina cilvēku pulcēšanās ierobežojumi un ierobežojumi pasākumu organizēšanai.
Ņemot vērā to, ka infekcijas izplatības riski ir sasnieguši līmeni līdzīgu, kāds bija pavasarī, ir jāatgriežas pie cilvēku pulcēšanās ierobežojumiem, kādi bija noteikti tajā laikā, proti, kad maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits, kas var pulcēties vienlaicīgi iekštelpās, ir 500, bet brīvā dabā – 1000.
Paredzēts ierobežot pasākumus, kas ir saistīti ar augstu infekcijas izplatības risku – pasākumus iekštelpās, kas saistīti ar neorganizētu cilvēku pārvietošanos, dejošanu u.tml., kad nav iespējams nodrošināt distancēšanos.
Ņemot vērā minēto, noteikts, ka organizēti pasākumi var notikt tikai fiksētās, personalizētās sēdvietās. Analoģiski ierobežojumi tiek noteikti arī naktsklubiem, bāriem un tamlīdzīgām izklaides vietām, kur notiek pastiprināta cilvēku pulcēšanās un dejas.
Ja minēto pasākumu rezultātā Covid-19 izplatība stabilizēsies vai samazināsies, šos ierobežojumus varēs atcelt, bet, ja nebūs rezultātu, tad būs jāievieš vēl papildu pasākumi.
Visvairāk Covid-19 skartajās pašvaldībās ieviesti pastiprināti ierobežojumi
Covid-19 izplatības dēļ vairākās pašvaldībās no šodienas līdz 6.novembrim tiek ieviesti papildu ierobežojumi, paredz piektdien valdības ārkārtas sēdē pieņemtie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Papildu īpašie epidemioloģiskās drošības pasākumi līdz 31.decembrim noteikti, ņemot vērā augsto 14 dienu kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju – Aizputes novadā 537,1, Daugavpilī 205,8, Daugavpils novadā 94,3, Dundagas novadā 576,8, Kuldīgas novadā 380,9, Olaines novadā 164,1, Talsu novadā 126,2 un Krāslavas novadā 148,4.
Ņemot vērā to, ka infekcijas izplatība šajos reģionos ir saistīta ar izplatību darba kolektīvos un izglītības iestādēs, ir jāierobežo cilvēku pulcēšanās ārpus darba laika citos kolektīvos, mākslinieciskajos kolektīvos, interešu un profesionālās ievirzes izglītības, kā arī amatieru sporta pasākumos, skaidroja Veselības ministrijā.
Tādēļ minētajās teritorijās no šodienas līdz 6.novembrim papildus valstī kopumā noteiktajiem ierobežojumiem būs aizliegtas klātienes amatiermākslas un māksliniecisko kolektīvu nodarbības, kā arī amatieru sporta pasākumi un pasākumi interešu un profesionālās ievirzes izglītības apguvei.
Tāpat tiek noteikts, ka pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās iekštelpās vienlaikus nedrīkst uzturēties vairāk par 500 cilvēkiem, savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietas, piemēram, kafejnīcas, restorāni un bāri drīkst strādāt no plkst.6 līdz plkst.24.
Vienlaikus iekštelpās nedrīkst organizēt un notikt pasākumi, kuros nav fiksētas personalizētas sēdvietas. Tas nozīmē, ka notikt var teātra izrādes, koncerti, kino seansi un konferences, bet ne diskotēkas un citi pasākumi bez noteiktām sēdvietām.
Pēc Veselības ministrijas speciālistu domām, šie ierobežojumi šobrīd ir optimāli un sabalansē riskus sabiedrības veselībai un nodrošina iespējas saimnieciskajai darbībai šajās administratīvajās teritorijās. Arī turpmāk epidemiologi rūpīgi analizēs situāciju, lai secinātu, vai šie ierobežojumi ir jāturpina vai jāpārskata.
Pašizolācija nav jāievēro vien pēc atgriešanās no četrām valstīm
No šodienas pašizolācija Latvijā nebūs jāievēro pēc atgriešanās no Somijas, Norvēģijas, Kipras un Vatikāna, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Izmaiņas ir notikušas, jo ir mainīti principi, pēc kādiem tiek noteikts pašizolācijas prasības slieksnis, proti, turpmāk šis slieksnis būs pielāgots Latvijas aktuālajam divu nedēļu kumulatīvajam saslimstības ar Covid-19 rādītājam uz 100 000 iedzīvotāju.
Līdz šim pašizolācija bija jāievēro cilvēkiem, kuri ieradušies no valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 25, bet no sestdienas šis rādītājs tiks paaugstināts līdz 40,4 gadījumiem, jo tāds ir aktuālais saslimstības ar Covid-19 līmenis Latvijā.
Vatikāns ir vienīgā no SPKC sarakstā esošajām Eiropas valstīm, kurā nav reģistrēti Covid-19 pacienti.
Pašizolācija Latvijā joprojām jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Andoru, kurā ir visaugstākā saslimstība jeb 1069,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kā arī caur Spāniju, Čehiju, Nīderlandi, Beļģiju, Franciju, Apvienoto Karalisti un Islandi. Sabiedrības veselības apdraudējums šajās valstīs novērtēts kā ļoti augsts. 14 dienu kumulatīvais rādītājs pārsniedz 200 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.
Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Luksemburgu, Slovākiju, Rumāniju, Ungāriju, Slovēniju, Austriju, Īriju, Maltu, Portugāli, Dāniju, Šveici, Horvātiju, Poliju, Monako, Sanmarīno, Zviedriju, Itāliju, Lietuvu, Bulgāriju un Igauniju. Šajās valstīs 14 dienu kumulatīvais rādītājs pārsniedz 50 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Sabiedrības veselības apdraudējums novērtēts kā augsts.
Savukārt kā vidēji augsts tas novērtēts Lihtenšteinā un Vācijā. Tajās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits nedaudz pārsniedz 40,4 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.
Attiecībā uz valstīm, kas ir ārpus ES un EEZ vai Apvienotajās Karalistes, pašizolācija jāievēro, ceļojot no Gruzijas, Tunisijas un Kanādas. Savukārt pašizolācija nav jāievēro, ceļojot no Urugvajas, Japānas, Dienvidkorejas, Ruandas, Austrālijas, Jaunzēlandes un Taizemes. Šīs valstis ir to vidū, no kurām ir atļauts šķērsot ES ārējo robežu.
Atgriežoties no citām SPKC sarakstā neminētajām valstīm, ir jāievēro pašizolācija.
Saskaņā ar SPKC informāciju no pirmdienas, 12.oktobra, regulārie pasažieru pārvadājumi būs aizliegti arī uz Nīderlandi un Beļģiju. Lidojumu aizlieguma sarakstā saglabājas arī Andora, Spānija un Čehija, savukārt uz Franciju regulārie pasažieru pārvadājumi var atsākties.
