Šādas situācijas regulē likums “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, konkrēti 5. panta pirmā daļa. Tā nosaka, ka tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir personām, kurām apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu un par viņu Latvijā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas.
Ja pabalsta prasītājs ir strādājis ārzemēs, šādos gadījumos tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Tas nozīmē, ka, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, var tikt summēti Latvijas un citas ES dalībvalsts (attiecas arī uz EEZ un Šveici) apdrošināšanas periodi, ar nosacījumu, ka bezdarbnieka pabalsts ir pieprasīts pēdējās nodarbinātības valstī, šajā gadījumā Latvijā. Lai varētu tikt piemēroti minētie summēšanas noteikumi, VSAA ir nepieciešama informācija par personas nodarbinātības un apdrošināšanas periodiem Zviedrijā.
Ja personas rīcībā nav dokumenta, kas apliecina apdrošināšanas periodus citā dalībvalstī, šajā gadījumā Zviedrijas iestādes izdots U1 dokuments – “Periodi, kas jāņem vērā, lai izmaksātu bezdarbnieka pabalstus” –, tad informāciju par citā ES dalībvalstī uzkrātajiem bezdarba apdrošināšanas periodiem VSAA pieprasa no attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.
Situācijās, kad tiesību noteikšanai uz bezdarbnieka pabalstu ir pieprasīta informācija no citas ES dalībvalsts iestādes, lēmuma pieņemšanas termiņš tiek pagarināts līdz nepieciešamās informācijas saņemšanai, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas.
Ja šo četru mēnešu laikā vajadzīgā informācija no ES dalībvalsts netiek saņemta, tad lēmuma pieņemšanas termiņš par bezdarbnieka pabalstu vēl var tikt pagarināts līdz informācijas saņemšanai, bet ne ilgāk kā trīs gadus no iesnieguma saņemšanas dienas. Laura nonākusi tieši šajā situācijā, un var gadīties, ka uz Zviedrijas iestāžu atbildi jāgaida vēl gadiem ilgi.
Statistikas par to, cik bieži bijušas līdzīgas situācijas kā Laurai, VSAA rīcībā nav.
Meklējiet dokumentus paši!
Latvija ir apstiprinājusi Reemigrācijas plānu, tādēļ likumsakarīgs ir jautājums – vai bezdarbnieka statusa piešķiršana reemigrantiem ir kaut kādā veidā atvieglota? Īsā atbilde ir – ne. Rasma Kalniņa skaidro, ka saskaņā ar Diasporas likumu reemigrācijas atvieglošanas nolūkā valsts iestādes diasporas locekļu pieprasījumus par sociālā nodrošinājuma pakalpojumu piešķiršanu izskata un lēmumu pieņem tādos pašos termiņos kā attiecībā uz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja ir saņemta nepieciešamā informācija no ārvalstu sociālās drošības iestādēm.
Jāpiebilst, ka pārcelšanās uz dzīvi citā valstī vienmēr nes nozīmīgas pārmaiņas, un tas, vai cilvēks spēs saglabāt sociālās garantijas, ir būtisks apsvērums atgriešanās lēmuma pieņemšanai.
“Tāpēc Eiropas Latviešu apvienība (ELA) iestājas par to, lai Diasporas likumā tiktu paredzēta iespējami vienkāršota kārtība un samērīgi termiņi sociālo pabalstu un pensiju pārrobežu lietās – un daļēji tas šajā likumā arī tika ietverts, tagad jautājums par praktisko piemērošanu.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
