“Latvijas Avīzes” redakcijā vērsās sieviete, kurai pēc piecus gadus ilgām darba gaitām Zviedrijā tagad Latvijā atteikts bezdarbnieka pabalsts.
Laura (vārds mainīts, jo viņa nevēlas afišēt sevi publiski) piecus gadus nostrādāja Zviedrijā, uzņēmumā, kas nodarbojas ar māju un dzīvokļu uzkopšanu. Strādāja oficiāli, maksājot visus nodokļus. Pērn jūnijā viņa darbu beidza un atgriezās Latvijā.
Tā kā pastāvīga darba meklējumi Latvijā nevainagojās ar panākumiem, šogad martā viņa nolēma vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lai lūgtu bezdarbnieka pabalstu.
Liels bija viņas pārsteigums, jūnijā saņemot atteikumu ar pamatojumu, ka pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijā veiktas četrus mēnešus, kas ir mazāk nekā likumā noteiktie 12 mēneši.
Turklāt, lai varētu noteikt personas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu Latvijā, nepieciešams saņemt no attiecīgās Zviedrijas iestādes U1 dokumentu, kas informē par personas apdrošināšanas periodiem bezdarba gadījumos Zviedrijā.
Tā kā ilgstoši nav saņemta atbilde no Zviedrijas iestādes, tad nevar tikt izvērtētas personas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu Latvijā – tā Lauru informēja VSAA, atsakoties piešķirt bezdarbnieka pabalstu.
“Visi runā, ka Latvijā gaida atgriežamies aizbraukušos, bet tagad redzu, ka neviens neko negaida un pat nevar neko sakarīgu ieteikt,” sarūgtinājumu pauž Laura.
Gaida četrus mēnešus
Jautājām VSAA, cik ilgs ir termiņš dokumentu gaidīšanai no citas valsts un cik bieži ir bijuši līdzīgi gadījumi – kad no ārvalstīm prasītie dokumenti netiek saņemti un rezultātā nav iespējams piešķirt bezdarbnieka statusu pēc atgriešanās Latvijā.
VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Rasma Kalniņa skaidro, ka no aprakstītās situācijas var secināt, ka sieviete pēc piecu gadu nodarbinātības Zviedrijā ir atgriezusies Latvijā un sākusi darba attiecības, kas ir ilgušas apmēram četrus mēnešus.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
