Manam vīram parādījās Covid -19 simptomi – paaugstināta temperatūra, nespēks, bet nekas īpašs.. vīrs jutās labi, man mājās bija sagatavots komplekts ar D vitamīnu, C vitamīnu, Quercetinu, Ivermectinu u.tt, mēs jutāmies absolūti pasargāti…. Slimības 7.dienā vīrs jutās noguris, temperatūra nebija, gaidīja 8.dienu, ka nu beigsies slimība…
8.dienā sākās mana mūža lielākā elle.. No rīta vīrs bija saguris, bet nekas īpašs, pamērot pirksta oksimetru, rādījums bija zem 90, man sākās panika un izsaucu ātros, ko pierunāju atbraukt, vīru aizveda uz slimnīcu un teica, ka visticamāk vakarā būs mājās, bet viņš vēl joprojām nav mājās un es tagad tikai varu lūgt Dievu, lai palīdz un atgriež viņu mums…
Ir pagājušas 14 dienas – pirmās septiņas -intensīvajā palātā, ar augstas plūsmas skābekļa masku, tad septiņas dienas reanimācija… un man neviens nesola, ka viņš izdzīvos.. Vīram nebija ne paaugstināts spiediens, ne liekais svars, ne cukura diabēts… Kad dēls man uzdod jautājumu -vai tētim šodien labāk – man asiņo sirds…. kad es redzu savus bērnus lūdzot Dievu, lai palīdz Tētim – man asiņo sirds, kad gaidu zvanu uz slimnīcu – man ļimst kājas un stājas sirds, jo pagaidām mēs saņemam tikai sliktus jaunumus, kad staigāju gar slimnīcas logiem, cerībā saskatīt vīra monitoru ar skābekļa rādījumiem – man bailēs ļimst kājas… vakar vīram bija dzimšanas diena un man viņa mammai, kas pārcietusi divus izsūtījumus uz Sibīriju bija jāpastāsta par to, kas noticis.. – man arī asiņoja sirds.. Es nezinu, kas notiks tālāk, bet, ja šis viss būtu bijis novēršams ar vienu vakcīnu,tad tagad es būtu ar mieru par to atdod visu, bet, diemžēl ,ir par vēlu – laiku atgriezt nav iespējams.. Un arī mums šķita, ka tas nekad nenotiks ar mums, bet notika… ļoti nežēlīgi un traģiski …Mediķi dara visu, lai glābtu manu vīru un manu bērnu tēti. Mēs nezaudējam cerību, lūdzam Dievu un mediķus, lai palīdz. Es ļoti ceru, ka šis, mans dvēseles kliedziens tiks sadzirdēts un novērsīs vismaz kādas ģimenes traģēdiju. Izvērtējiet mīļie cilvēki vai vēlaties šo visu piedzīvot…. Šī slimība ir īsta un ļoti, ļoti nežēlīga….
Paldies visiem mediķiem, kuri pašaizliedzīgi strādā un cīnas ar šo katastrofu … un, lūdzu, piedodiet par mūsu stulbumu un vieglprātību,” rakstīja Egita.
Jāpiebilst, ka arī iepriekš cilvēki dalījušies ar dažādiem stāstiem par saslimšanu ar Covid-19. Tā, piemēram, kāda Latvijas iedzīvotāja mikoblogošanas vietnē Twitter atklāti dalījusies ar savu stāstu par inficēšanos ar Covid-19.
Zināms, ka sieviete ārstējās slimnīcā, kur nācās noskatīties arī uz citiem Covid-19 pacientiem. Viņa secināja – nevakcinētajiem Covid-19 norit smagāk.
Lielpupes muižas saimniece Egita Lauska internetā dalījās ar atklātu stāstu par to, kā Covid-19 aizsauca mūžībā viņas vīru Valdi. Tas viss notika divu nedēļu laikā.
Portālā travelnews.lv publicēts atklāts Egitas ieraksts par traģēdiju ģimenē.
Jāpiebilst, ka Egitas ieraksts tapa pirms viņas vīrs tika aizsaukts viņsaulē.
“Ir divas Egitas, pirms un pēc…. un pārmaiņu laiks ir divas nedēļas, kas līdzinās ellei, kurā Tevi, Tavu ģimeni un dzīvi dauza kā boksa maisu…
Īsi par Egitu pirms – veiksmīga, mīlēta sieva, pašpārliecināta par dabīgo imunitāti, ar viedokli par to, ka cilvēkiem jābūt brīvai gribai vakcinēties vai nē, par to, ka valsts piekopj autoritāru režīmu un nerespektē cilvēku brīvību… Par vakcīnu domājām – super biznesa projekts, kam vajag, lai vakcinējas, vīram ir artrīts un viņš vakcinēties negribēja. UN tad pienāca septembra beigas…
Manam vīram parādījās Covid -19 simptomi – paaugstināta temperatūra, nespēks, bet nekas īpašs.. vīrs jutās labi, man mājās bija sagatavots komplekts ar D vitamīnu, C vitamīnu, Quercetinu, Ivermectinu u.tt, mēs jutāmies absolūti pasargāti…. Slimības 7.dienā vīrs jutās noguris, temperatūra nebija, gaidīja 8.dienu, ka nu beigsies slimība…
8.dienā sākās mana mūža lielākā elle.. No rīta vīrs bija saguris, bet nekas īpašs, pamērot pirksta oksimetru, rādījums bija zem 90, man sākās panika un izsaucu ātros, ko pierunāju atbraukt, vīru aizveda uz slimnīcu un teica, ka visticamāk vakarā būs mājās, bet viņš vēl joprojām nav mājās un es tagad tikai varu lūgt Dievu, lai palīdz un atgriež viņu mums…
Ir pagājušas 14 dienas – pirmās septiņas -intensīvajā palātā, ar augstas plūsmas skābekļa masku, tad septiņas dienas reanimācija… un man neviens nesola, ka viņš izdzīvos.. Vīram nebija ne paaugstināts spiediens, ne liekais svars, ne cukura diabēts… Kad dēls man uzdod jautājumu -vai tētim šodien labāk – man asiņo sirds…. kad es redzu savus bērnus lūdzot Dievu, lai palīdz Tētim – man asiņo sirds, kad gaidu zvanu uz slimnīcu – man ļimst kājas un stājas sirds, jo pagaidām mēs saņemam tikai sliktus jaunumus, kad staigāju gar slimnīcas logiem, cerībā saskatīt vīra monitoru ar skābekļa rādījumiem – man bailēs ļimst kājas… vakar vīram bija dzimšanas diena un man viņa mammai, kas pārcietusi divus izsūtījumus uz Sibīriju bija jāpastāsta par to, kas noticis.. – man arī asiņoja sirds.. Es nezinu, kas notiks tālāk, bet, ja šis viss būtu bijis novēršams ar vienu vakcīnu,tad tagad es būtu ar mieru par to atdod visu, bet, diemžēl ,ir par vēlu – laiku atgriezt nav iespējams.. Un arī mums šķita, ka tas nekad nenotiks ar mums, bet notika… ļoti nežēlīgi un traģiski …Mediķi dara visu, lai glābtu manu vīru un manu bērnu tēti. Mēs nezaudējam cerību, lūdzam Dievu un mediķus, lai palīdz. Es ļoti ceru, ka šis, mans dvēseles kliedziens tiks sadzirdēts un novērsīs vismaz kādas ģimenes traģēdiju. Izvērtējiet mīļie cilvēki vai vēlaties šo visu piedzīvot…. Šī slimība ir īsta un ļoti, ļoti nežēlīga….
Paldies visiem mediķiem, kuri pašaizliedzīgi strādā un cīnas ar šo katastrofu … un, lūdzu, piedodiet par mūsu stulbumu un vieglprātību,” rakstīja Egita.
Jāpiebilst, ka arī iepriekš cilvēki dalījušies ar dažādiem stāstiem par saslimšanu ar Covid-19. Tā, piemēram, kāda Latvijas iedzīvotāja mikoblogošanas vietnē Twitter atklāti dalījusies ar savu stāstu par inficēšanos ar Covid-19.
Zināms, ka sieviete ārstējās slimnīcā, kur nācās noskatīties arī uz citiem Covid-19 pacientiem. Viņa secināja – nevakcinētajiem Covid-19 norit smagāk.
