Stājoties spēkā prasībai par biodegvielas īpatsvara pieaugumu dīzeļdegvielā, tās cena kāps aptuveni par 10 līdz 12 centiem litrā. Valdošie politiskie spēki līdz šim noraidījuši visus priekšlikumus mazināt nodokļu slogu degvielai, lai apturētu cenu kāpumu.
1. aprīļa cenu kāpums nav saistīts ar naftas cenu paaugstināšanos, bet gan ar nodokļu piemērošanu, proti, no 1. aprīļa pieaug obligātās biokomponentes īpatsvars dīzeļdegvielā, kas, pēc ekspertu domām, dīzeļdegvielas gala cenu palielinās par 10 līdz 12 centiem litrā.Pirmdienas sadarbības sanāksmē par iespēju nepalielināt biokomponenti dīzeļdegvielai, sākot ar 1. aprīli, tika spriests, taču politiķi izlēma neko nemainīt.
“Cik saprotu, grūtības ar atlikšanu ir saistītas ar to, ka vairumtirgotāji jau šādu degvielu ir iepirkuši, ir noslēgti līgumi un varbūt šī degviela jau ir benzīntankos. Patlaban ir karš, bet šī prasība ir saistīta ar Eiropas direktīvām. Jāskatās, ka tik mēs neiedzīvojamies tajā, ka mums pēc tam būs jāmaksā miljoniem miljonu soda naudā,” TV3 raidījumā “900 sekundes” teica premjers Krišjānis Kariņš.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputātiem tiešām skaidroja, ka iespējamās Eiropas Savienības (ES) soda sankcijas par zaļo mērķu nesasniegšanu, ko Latvijai dod biodegvielas piejaukums, varētu būt līdz astoņiem miljoniem eiro gadā par katru mērķi.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tomēr uzskata, ka arī šajā situācijā ir rodams risinājums, un aicināja Ministru kabinetu steidzamības kārtībā nedēļas laikā nākt klajā ar risinājumu degvielas cenu pieauguma novēršanai kontekstā ar biodegvielas piejaukumiem, raksta neatkariga.nra.lv
Ko saka zinātnieki?
Lai pildītu ES noteiktās klimata prasības, patlaban biodegvielas piejaukumam dīzeļdegvielai ir jābūt ne mazāk kā 6,5 tilpumprocentu apjomā no kopējā maisījuma tilpuma, neatkarīgi no tā, vai tā ir biodīzeļdegviela no rapšu sēklu eļļas vai atjaunojamo resursu dīzeļdegviela. Latvijas likumdošana noteic, ka šim piejaukumam jābūt laikposmā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, skaidro, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadošā pētniece, docente Kristīne Lazdoviča.
“Šobrīd vērojamais cenu kāpums noticis laikā, kad biodīzelis degvielai piejaukts netiek. Cena aug un augs, ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus, cenu pieaugums skar visu Eiropu. Lielākais mīnuss ir tajā, ka Eiropa nav mazinājusi atkarību no Krievijas naftas. Somijas “Neste”, Lietuvas “Orlen” iepērk jēlnaftu no Krievijas. Reaģējot uz notikumiem, “Neste” jēlnaftas piegādes no Krievijas daļēji jau ir aizstājusi ar citām jēlnaftām, piemēram, Ziemeļjūras naftu; arī “Orlen” plāno atteikties no Krievijas jēlnaftas. Bet pašlaik, ja atsakāmies no biodegvielas piedevas, mēs palielinām fosilās dīzeļdegvielas īpatsvaru, kuras izejviela ir Krievijas jēlnafta – tāds nebeidzams riņķa dancis,” saka Kristīne Lazdoviča.
