Bet vai ir droši potēt “revolucionārās” vakcīnas, kuras izstrādājuši “Pfizer” (tās ir ieguvušas ārkārtas sertifikāciju tikai lietošanai Lielbritānijā) vai “Moderna” (pagaidām nekur nav sertificētas) atšķirībā no “tradicionālās” vakcīnas, kuru izstrādājusi “AstraZeneca” (arī pagaidām nekur nav sertificēta), ja neviens nevar precīzi pateikt, kādas sekas veselībai tas var radīt pēc gada vai pieciem? Vai daudzus atbaidīs blaknes pēc pirmās devas (jo iedarbīguma panākšanai nepieciešamas divas devas šo vakcīnu)? Vai izziņa par vakcinēšanos Eiropā kļūs par obligātu nosacījumu, lai iekārtotos darbā un saņemtu pakalpojumus? Cik ilgi saglabāsies imunitāte pēc vakcinācijas, un vai pret Covid-19 būs jāvakcinējas ik pēc pusgada, vai arī pietiks to izdarīt reizi dzīvē? Un, ja notiks koronavīrusa mutācija, vai tas nozīmē, ka pašreizējās vakcīnas vairs nederēs?
Šos un citus jautājumus, no kuriem daži tiek aktīvi apspriesti ne tikai Latvijā, LSM.lv uzdeva Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētājai Dacei Zavadskai un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoram Jurijam Perevoščikovam.
ĪSUMĀ
1. Vakcinēšanās Latvijā būs brīvprātīga. Tomēr – vai vakcinēšanās pret Covid-19 var kļūt par obligātu prasību, lai strādātu atsevišķās jomās (piemēram, medicīnā) vai lai saņemtu pakalpojumus (piemēram, lai lidotu ar lidmašīnu)? Pagaidām grūti prognozēt, vai Latvijā atsevišķās jomās vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta, tomēr kopumā šāda pieredze Latvijā jau ir. Izslēgt šādus variantus nākotnē nav iespējams.
2. Vai pirmais vakcinācijas vilnis Latvijā sāksies orientējoši janvārī?Pēc ļoti optimistiska vērtējuma – februārī.
3. Vai tie, kuri nebūs riska grupā, varēs vakcinēties privātā kārtā, par savu naudu, negaidot “valsts rindā”? Par maksu, tostarp privātās klīnikās, šīs vakcīnas nebūs pieejamas.
4. Kas veiks vakcināciju – slimnīcas, doktorāti, vakcinācijas autobusi? Sākumā slimnīcas, iespējams, arī mobilās brigādes. Pēc tam pakāpeniski iesaistīsies lielie medicīnas centri, bet vēlāk droši vien arī ģimenes ārsti.
5. Ja jau masveida vakcinācija – nevis paaugstināta riska grupu, bet visu iedzīvotāju – var sākties tikai 2021. gada beigās, vai mēs visu nākamo gadu dzīvosim pašreizējā režīmā: maskās, distancējoties un veicot citus piesardzības pasākumus? Tiek plānots, ka visu valstu vajadzības pēc vakcīnām varēs tikt apmierinātas tikai līdz nākamā gada septembrim. Atgriešanās normālā dzīvē turpināsies visu nākamo gadu.
6. Cik nopietnas ir bažas par blaknēm tūlīt pēc vakcinācijas, un vai ir liels risks, ka šo blakņu dēļ cilvēki neieradīsies saņemt otro poti un neiegūs maksimālu imunitāti?Pēc jebkuras vakcīnas injicēšanas nebūtu jābrīnās, ja parādās paaugstināta temperatūra, nogurums, galvassāpes, apsārtums injekcijas vietā. Vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu apraksts neliecina par blakņu pārpilnību. To īpatsvars, kuri neierodas saņemt otro poti, parasti ir neliels.
7. Vai pēc potes pret Covid-19, ņemot vērā iespējamās blaknes, pienākas slimības lapa?Ja ir slikta pašsajūta, tad jā. Automātiski visiem kas vakcinējušies, – noteikti nē.
8. Vai pēc vakcinēšanās imunitāte pret Covid-19 izzudīs drīz? Vai būs jāvakcinējas atkārtoti, vai arī pietiks to izdarīt reizi dzīvē?Pagaidām šī infekcija neizskatās pēc tādas, pret kuru pietiks vakcinēties reizi mūžā.
9. Ko vakcinācijas kontekstā nozīmē jau reģistrētie, tostarp Latvijā, atkārtotās inficēšanās gadījumi? Parasti citām infekcijām, kas izplatās ļoti īsā laika posmā, atkārtotas inficēšanās iespējamība ir ļoti neliela.
10. Ja vīruss nākotnē mutēs, cik iedarbīgas (vai nederīgas) būs “vecās” vakcīnas? Vīruss jau mutē. Precīzi pateikt, kā viss attīstīsies, pagaidām nevar, tomēr daudzu vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu rezultāti vieš cerības.
11. Kura no trim perspektīvākajām vakcīnām – “Pfizer”, “Moderna” vai “AstraZeneca” – pirmā būs pieejama Latvijas iedzīvotājiem? Kuru no tām pirmo apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra, pateikt nav iespējams. Lielas cerības tiek saistītas ar visām trim vakcīnām.
12. ”Pfizer” un “Moderna” izstrādātās ir pirmās jaunā tipa vakcīnas. To iedarbības iespējamās ilgtermiņa sekas kļūs skaidras tikai pēc masveida vakcinācijas. Kā tās var ietekmēt veselību, piemēram, pēc gada? ”Pfizer” un “Moderna” tehnoloģija vakcīnām ir jauna, taču medikamentos jau tiek izmantota. Tomēr jebkurš preparāts var radīt negatīvas sekas – tas gadās ārkārtīgi reti, vienā gadījumā uz miljonu vai simt tūkstošiem cilvēku.
13. Vai vakcinējamais varēs izvēlēties, ar kuru no pieejamām vakcīnām vakcinēties? Īpašas iespējas izvēlēties nebūs.
1. Vakcinēšanās Latvijā būs brīvprātīga.Turklāt viena pasaules aviokompānija jau paziņojusi, ka nākotnē pārvadās tikai pret Covid-19 vakcinētus pasažierus. Iespējams, ka aviācijā tas var kļūt par vispārēju globālu drošības standartu. Lielbritānijā par vakcinācijas jautājumiem atbildīgais ministrs teicis, ka tiem, kuri atteiksies vakcinēties, var tikt liegta piekļuve “normālai dzīvei” – restorāna, sporta zāles, kinoteātra un citu sabiedrisko vietu apmeklēšanai. Vai vakcinēšanās pret Covid-19 var kļūt par prasību atsevišķām profesijām Latvijā? Piemēram, jau tagad sabiedriskās ēdināšanas darbiniekiem ir jābūt sanitārajai grāmatiņai, bet ārzemniekiem, kas lūdz piešķirt uzturēšanās atļauju, jāiesniedz izziņa, ka viņi neslimo ar tuberkulozi.
Dace Zavadska: Valsts līmenī vakcinēšanās nav obligāta prasība, tostarp arī bērniem. Tomēr būs jāvērtē, kā mēs ar šo vīrusu turpmāk sadzīvosim. Teiksim, ja jums plānota sarežģīta operācija slimnīcā, piemēram, sirds pārstādīšana,
būtu pilnīga muļķība dot nevakcinētam cilvēkam jaunu sirdi, lai viņš pēc tam nomirtu ar Covid-19.
Savukārt aviokompānijas, domāju, ka var [ieviest šādas prasības]. Aviolidojumi nav pirmās nepieciešamības produkts, negribi vakcinēties – nelido. Attiecībā par apkalpojošo sfēru, tiem pašiem restorāniem… Nez vai būs [prasība vakcinēties]. Demokrātijā tas nez vai ir iespējams, lai gan tās drīzāk ir manas personīgās izjūtas.
Jurijs Perevoščikovs: Nesaskatu [šādos ierobežojumos] nekā jauna. Piemēram, kopš neatminamiem laikiem pastāv vakcinācija pret dzelteno drudzi: cilvēks nevar [bez vakcinācijas sertifikāta] iebraukt konkrētās valstīs, un tas nevienu neizbrīna. Svētceļniekus, kuri dodas uz Meku, arī nepārsteigs, ka viņiem pieprasīs sertifikātu par vakcinēšanos pret meningokoku infekciju. Pasaulē pastāv obligātas prasības attiecībā uz divām vakcīnām ceļotājiem, kā arī vēl daudzas [vakcīnas] tiek ieteikts izmantot.
Studenti, kuri dodas uz Anglijas un Amerikas augstskolām, nav izbrīnīti, kad viņiem prasa informāciju par visām vakcinācijām, kādas viņiem veiktas, sākot no bērnības. Daudzi medicīnas darbinieki virknē Eiropas Savienības un ASV klīniku arī nav pārsteigti, ka ir prasība būt vakcinētiem pret hepatītu B tiem, kuri strādā ar pacientiem vai ar asinīm.
Tajā ir zināma loģika – ja vakcīna labi darbojas. Tomēr šobrīd ir grūti minēt, vai pēc vakcinācijas pret Covid-19 būs “sterila” imunitāte, kad cilvēks gan pats nesaslimst, gan neizplata vīrusu. Vai imunitāte būs “nesterila”, kad cilvēks pats nesaslimst, bet – kā difterijas gadījumā – var būt infekcijas nēsātājs.
Un es nedomāju, ka aviokompāniju prasības ir kaut kas nenormāls. Protams, tās grib, lai to lidmašīnās cilvēki neinficētos, lai to bizness būtu pievilcīgs no drošības viedokļa.
Es neņemos spriest, vai Latvijā būs valsts regulējums un atsevišķās sfērās vakcinācija pret Covid-19 kļūs obligāta, bet kopumā šāda pieredze mums ir. Piemēram, cilvēkam jābūt vakcinētam pret hepatītu B, ja viņš strādā slimnīcā. Jo viņš tur var gan inficēties pats, gan inficēt citus. Tāpēc izslēgt kaut kādus variantus nākotnē nav iespējams.
2. Vai pirmais vakcinācijas vilnis Latvijā sāksies orientējoši janvārī?
Dace Zavadska:Pēc tam, kad vakcīnu būs reģistrējusi [Eiropas Zāļu aģentūra], paies vismaz vēl pāris nedēļu, lai vakcīnu nogādātu vispirms Eiropas Savienības (ES) valstīs un pēc tam vakcinācijas kabinetos. Pēc ļoti optimistiska vērtējuma, pati vakcinācija var sākties februārī.
3. Vai tie, kuri nebūs riska grupā, varēs vakcinēties privātā kārtā, par savu naudu, negaidot “valsts rindā”?
Dace Zаvadska: Nē. Par samaksu, tostarp privātajās klīnikās, šīs vakcīnas nebūs pieejamas. Visas riska grupas [tiks vakcinētas] pēc kārtas – mediķi, cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, policisti, skolotāji un tā tālāk. Ja pēc tam mēs redzēsim, ka vakcīnas vēl ir atlikušas, paplašināsim loku, kam tās ir pieejamas. Bet noteikti nebūs tā, ka privātās klīnikas sāks veidot savas maksas rindas.
Jurijs Perevoščikovs: Ja valsts iepērk vakcīnu, kas pirmām kārtām ir nepieciešama riska grupām, nez vai tā nonāks komerciālā tirgū. Nedomāju, ka valsts situācijā, kad vakcīnu trūkst, sāks tās tirgot. Protams, vēlāk, ar laiku, jebkura vakcīna var nonākt privātajā sektorā. Bet parasti, ja valsts piedāvā vakcinēties bez maksas, privātajā sektorā šī vakcīna praktiski netiek piedāvāta.
4. Kas veiks vakcināciju – slimnīcas, doktorāti, vakcinācijas autobusi?
Dace Zavadska: Vakcinācijas autobusi – maz ticams. Medicīnas darbinieki, kurus vakcinēs pirmos, galvenokārt atrodas slimnīcās, tāpēc [mediķu] vakcinācija turpat arī notiks. Analoģiski tam, kā viņu vakcinācija pret gripu notika slimnīcās. Turklāt lielie medicīnas centri, kam ir daudz filiāļu, jau ir pateikuši, ka iesaistīsies.
Kad sāksim vakcinēt iedzīvotājus, kas vecāki par sešdesmit gadiem, visdrīzāk, iesaistīsies ģimenes ārsti. Būs jāorganizē loģistikas ķēde tā, lai viņiem šajā ziņā nebūtu lieku galvassāpju. Visticamāk, visas vakcīnas neatkarīgi no tā, kur tās tiks izmantotas – pie ģimenes ārsta vai slimnīcā – tiks piegādātas jau gatavas lietošanai.
Jurijs Perevoščikovs: Es labi atceros, kā mēs strādājām difterijas uzliesmojuma laikā 1993.–1995. gadā, kad bija masveida saslimšana. Tad pret epidēmiju notika vakcinācija, un galu galā tā iedarbojās. Un toreiz strādāja visi – gan stacionārie punkti, gan mobilās brigādes. Manuprāt, uz pansionātu pie cilvēkiem gados ir daudz vienkāršāk atbraukt mobilajai brigādei, veikt vakcināciju un doties tālāk. Vai arī atbraukt uz lielu darba kolektīvu. Uz daudzām darba vietām brauc arī tagad, potē pret gripu.
Mobilā brigāde ir labs variants, un par to tiek domāts.
5. Latvijas veselības aprūpes sistēmas vadītāji teic, ka masveida vakcinācija – nevis paaugstināta riska grupu, bet visu iedzīvotāju – var sākties tikai 2021. gada beigās. Vai mēs visu nākamo gadu dzīvosim pašreizējā režīmā: maskās, distancējoties un veicot citus piesardzības pasākumus?
Dace Zavadska: Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā cilvēki būs gatavi vakcinēties. Pirmais pusgads paies, lai panāktu, ka samazinās smagie saslimšanas gadījumi, kad cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība stacionārā. Un tad mums paliks vieglākie Covid-19 gadījumi. Domāju, ka atgriešanās iepriekšējā dzīvē turpināsies visu nākamo gadu.
Jurijs Perevoščikovs: Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka visu valstu vajadzības pēc vakcīnām tiks apmierinātas līdz nākamā gada septembrim. Tā nemēdz būt, ka uzreiz, janvārī, tiks izgatavots pietiekami daudz vakcīnu visiem.
6. Pēteris Apinis, kurš vēl pirms kāda laika vadīja Ārstu biedrību, rakstīja, ka daudziem būs blaknes tieši pēc vakcinācijas – gripai līdzīgs stāvoklis, kas varētu ilgt vairākas dienas pēc pirmās devas injicēšanas. Apinis pieļauj, ka tādēļ daudzi neieradīsies saņemt otro poti, kas nepieciešama, lai iegūtu maksimālu imunitāti. Cik pamatotas ir šādas bažas?
Dace Zavadska: Tas, ko esmu dzirdējusi par pētījumu rezultātiem, neliecina par būtiskām atšķirībām no citām vakcīnām. Jā, kādam sāp rokas, jauniešiem biežāk ir drudzis, paaugstinās temperatūra, gados vecākiem cilvēkiem vairāk ir lokālas reakcijas [injicēšanas vietā]. Tomēr kopumā cilvēkiem jāsaprot – vai tās būtu vakcīnas pret difteriju vai pret ērču encefalītu, jebkurā gadījumā jāgaida kaut kāda reakcija.
Mēs esam pārāk izlutināti, pieraduši, ka liela daļa vakcīnu nerada blaknes – sapotējies un aizmirsti. Tomēr pēc jebkuras vakcīnas nevajag brīnīties, ja parādās [paaugstināta] temperatūra, nogurums, galvassāpes, apsārtums injicēšanas vietā. Tas ir normāli. Var paciesties, zinot, ka pēc tam mums nebūs Covid-19 smagā formā, pat ja mēs tomēr inficēsimies.
Ja kāds iedzīvotājs blakņu dēļ neatnāks saņemt otro poti… Ir svarīgi, lai mediķi, jau injicējot pirmo devu, paskaidrotu: tā [slikta pašsajūta] var būt, tas ir normāli, nevajag baidīties.
Jurijs Perevoščikovs: Jebkurā vakcinācijā tiek ņemts vērā tā saucamais zaudējumu faktors, kad uz otro poti cilvēks neatnāk. Taču neatnākušo procents parasti ir diezgan neliels. Un vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu apraksts neliecina par blakņu pārpilnību.
7. Vai pēc vakcinēšanās pienāksies “Covid-19 slimības lapa”, kuru no pirmās dienas apmaksā valsts, nevis darba devējs?
Dace Zavadska: Ja ir slikta pašsajūta, var paņemt slimības lapu, tomēr automātiski visiem, kas vakcinējušies, noteikti nē [nepienāksies]. Ja kāds naktī nevar aizmigt, paguļ pāris stundas, bet nākamajā dienā nespēj normāli strādāt – mēs taču tāpēc neņemam slimības lapu.
8. Vai imunitāte pret Covid-19 pēc vakcinācijas izzudīs ātri? Vai ir skaidrība, cik bieži būs jāvakcinējas – reizi ceturksnī, reizi gadā vai pietiks to izdarīt reizi dzīvē?
Dace Zavadska: Dažiem pacientiem [vakcīnu izstrādātāju brīvprātīgajās testēšanas grupās] jau vasarā tika veikts pilns vakcinācijas kurss. Pagaidām neizskatās, ka antivielu koncentrācija viņiem pazeminās. Taču, vai imunitāte turēsies gadu, divus vai piecus, pagaidām nav skaidrs. Pagaidām šī infekcija neizskatās pēc tādas, pret kuru pietiks vakcinēties reizi mūžā.
Mēs arī nevaram pateikt, vai mums nāksies ilgi sadzīvot ar Covid-19.
Ir daudz infekcijas slimību, kuru uzliesmojumi notiek viļņveidīgi, ar maksimumiem ik pēc trim vai pieciem gadiem, bet starp uzliesmojumiem ir [saslimstības] kritums. Iespējams, ka ar Covid-19 būs analoģiski, un liela daļa pasaules iedzīvotāju galu galā iegūs imunitāti – vai nu no vakcīnas, vai izslimojot. Un tad nākamā saslimšana jau tik ļoti neapdraudēs veselību un dzīvību. Tomēr pagaidām mēs to precīzi nezinām.
Jurijs Perevoščikovs: Jautājums par to, cik ilga būs imunitāte pēc vakcinēšanās, ir sarežģīts. Viena lieta ir antivielas, cita – imunoloģiskā atmiņa šūnu imunitātes ceļā. Pēdējo ir grūtāk izmērīt. Vienkārši jāatceras – vakcīnas, tāpat kā pārciestā infekcija, dod ne tikai antivielas, bet arī tā saukto šūnu atmiņu. Un, ja mēs redzam antivielu līmeņa samazināšanos, tas vēl nenozīmē, ka, nākamo reizi nonākot kontaktā ar vīrusu, antivielas netiks izstrādātas pietiekamā daudzumā.
Pagaidām dod cerības pats fakts, ka pret daudzām infekcijas slimībām mums ir imunoloģiskā atmiņa.
9. Ziņots, ka atkārtotas inficēšanās gadījumi visā pasaulē ir ļoti reti (Latvijā atklāti divi šādi gadījumi). Ko tas nozīmē vakcinācijas kontekstā?
Dace Zavadska: Parasti tā ir arī ar citām infekcijām, kas izplatās ļoti īsā laika posmā – inficēties [vienu reizi] un pēc mēneša vai diviem atkal saslimt ar to pašu – tā parasti nenotiek.
Jurijs Perevoščikovs: Cilvēki, kas izslimojuši pavasarī, veido ļoti mazu iedzīvotāju procentu. Tāpēc šodien pat tīri matemātiski nav liela varbūtība, ka kāds no pavasarī izslimojušajiem no jauna saslims tagad. Pagaidām tie ir diezgan mazi nejauši skaitļi, kuri visbiežāk palikuši lokālos – veselības aprūpes sistēmu vienkāršo darbinieku – līmeņos un nav nonākuši tālāk dziļā analītiskā statistikā. Tas nav gadījums, kad inficējusies būtiska iedzīvotāju daļa, un mēs gūstam iespēju novērot, cik liela daļa inficējusies otrreiz.
10. Vīruss, piemēram, gripas vīruss, “izvairās” no imunitātes mutējot. Vai kaut kas līdzīgs nenotiek arī ar koronavīrusu, un cik iedarbīgas (vai nederīgas) tad būs “vecās” vakcīnas?
Dace Zavadska: Pagaidām izskatās, ka vīruss īpaši nemainās. Bet, ja arī tas nedaudz mainīsies, tad pagaidām mēs redzam, ka galvenais proteīns, pret kuru izstrādātas vakcīnas, ir salīdzinoši stabils.
Taču, kā viss attīstīsies, pagaidām precīzi nevar pateikt.
Jurijs Perevoščikovs:Nesen uzzinājām, ka vīruss mutējis Dānijā – pārgājis no cilvēka pie ūdelēm, bet pēc tam atgriezies pie cilvēka. Uzmanīgu dara tas, ka vienā no [šīm] mutācijām tika atklāts, ka antivielas, kas izstrādājušās cilvēkam, kurš vīrusu jau izslimojis, sliktāk neitralizē šo mutējušo vīrusu. Sākumā tā izskanēja kā sensācija, bet pagaidām mēs neredzam šī stāsta turpinājumu. Tomēr jebkura vīrusa mutācijas riski, protams, pastāv, un to, cik stabils ir konkrēti šis vīruss, cik stabili reaģēs vakcinēta cilvēka organisma izstrādātās antivielas, mēs pagaidām nezinām. Jā, daudz kas vēl nav skaidrs, tomēr daudzu vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu rezultāti izskatās ļoti cerīgi.
11. Kura no trim perspektīvākajām vakcīnām – “Pfizer”, “Moderna” vai “AstraZeneca” – pirmā būs pieejama Latvijas iedzīvotājiem?
Dace Zavadska: Eiropas Savienībā pieteikumus paātrinātai izvērtēšanai iesnieguši visi trīs minētie vakcīnu ražotāji, bet, kuru no tām pirmo apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra, pašlaik nav iespējams pateikt. Mēs saistām lielas cerības ar visām trim vakcīnām.
12. “AstraZeneca” vakcīna tiek ražota pēc sen un labi pazīstamas tehnoloģijas. “Pfizer” un “Moderna” preparāti ir revolucionāri, tās ir pirmās šāda veida vakcīnas. To iedarbības iespējamās ilgtermiņa blaknes kļūs skaidras jau pēc masveida vakcinācijas. Kā tās var ietekmēt veselību, piemēram, pēc gada?
Dace Zavadska: Šī tehnoloģija iedarbībai uz vīrusu ar tā dēvētā RNS ziņneša starpniecību vakcīnām ir jauna, taču jau tiek izmantota dažos medikamentos. No bioloģiskās varbūtības viedokļa nevajadzētu būt nekam sliktam, tostarp ilgtermiņā. Bet, protams, kā jebkuram medikamentam, arī vakcīnai var būt retas izpausmes, vienam cilvēkam no miljona vai no simt tūkstošiem. Tādus momentus mēs redzam tikai pēc ilgstošas izmantošanas.
13. Vai vakcinējamais varēs izvēlēties, ar kuru no pieejamajām vakcīnām vakcinēties?
Dace Zavadska: Iespējams, viena vakcīna būs efektīvāka gados vecākiem cilvēkiem, cita – jauniešiem. To mēs vērtēsim. Tomēr kopumā, protams, īpašas iespējas izvēlēties nebūs.
