Dienu pirms advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības, kāds vietējās noziedzīgās pasaules personāžs intensīvi meklējis kontaktus ar vienu no uzņēmuma “Olainfarm” cilvēkiem. Jāni Kiršblatu. Tik demonstratīvi meklēja, ka tiklab būtu varējis sludinājumu radio ielikt ‒ lai visi zina, ka ietekmīgi noziedznieki vēlas sazināties ar tiem, kuri cīņā par Valērija Maligina atstāto mantojumu spēlēja pretējā pusē Rebenoka sargātajai nometnei. Ar šo slepkavību pretenzijas uz mantojumu pieteicis Krievijas‒Latvijas kopuzņēmums. Narkokartelis.
Līdz šim publiskajā telpā parādījušās trīs slepkavības versijas: laupīšana, cīņa par ietekmi uzņēmumā “Olainfarm” un shēmošana ar OIK, kam advokāts vai viņa pārstāvētās intereses traucējuši.
Neatkarīgās rīcībā nonākusi 4. slepkavības versija. Tā arī saistīta ar “Olainfarm”, bet citā aspektā, un saliek pa plauktiņiem gadu desmitiem senus notikumus, kur visos vienojošais faktors ir narkotikas, precīzāk – amfetamīns. Pagrīdes ražošana grandiozos apmēros, privatizācijas veiksmes stāsts ar tam laikam kosmisku pirkuma summu, jaunā īpašnieka aizraušanās ar dažādām substancēm un vieglo narkotiku legalizācijas lobēšana. Vēlāk viņa nāve, kas vairs nepavisam neizskatās dabiska, un tagad arī advokāta nāve. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija ļauj izdarīt drošticamu apgalvojumu, ka Pāvela Rebenoka slepkavība ir narkokarteļa vēstījums visām cīņā par “Olainfarm” iesaistītajām pusēm – sievām, mīļākajām, meitām, advokātiem, konsultantiem, padomniekiem un visiem pārējiem, kas piezīdušies vai vēl tikai cer piezīsties šim mantojumam. Un vēstījums ir sekojošs – “Olainfarm” pieder mums, un jūs rīkosieties, kā mēs jums liksim. Vai arī nodauzīsim ar terases dēli līdz nāvei.
Vēsturiskais konteksts
Rūpnīcai “Latbiofarm”, kas pēc privatizācijas tika pārdēvēta par “Olainfarm”, ir senas narkotisko preparātu ražošanas tradīcijas. Padomju laikos tie bija militāras nozīmes medikamenti – paredzēti kaujasspēju uzturēšanai galēja spēku izsīkuma gadījumā. Padomju Savienība sabruka, terēna un promedola krājumi no vecajām aptieciņām tika iztērēti. Bet narkotiku biznesam bija nepieciešama jauna prece. Un “Latbiofarm” rūpnīcā bija gan izejvielas, oficiāli – žurku indes ražošanai, gan ķīmiķi, kas no tām mācēja uzvārīt teicamu amfetamīnu. Dažus vārītājus iesēdināja, arī toreizējo rūpnīcas vadību, ar kuras ziņu vārīšana notika. Apjomi bija nekaunīgi lieli, un tas bija tikai laika jautājums, lai svaigi atjaunoto Latviju apmeklētu Rietumeiropas valstu narkotiku apkarotāji.
No 1992. gada augusta līdz decembrim “Latbiofarm” rūpnīcā tika saražoti 16 miljoni amfetamīna tablešu, kas pārplūdināja Eiropu.
Tās no valsts tika izvestas, maskējot remantadīna iepakojumā. Cena bija 6 līdz 7 lati par vienību. Uz vietas rūpnīcā tika izņemts tāds narkotiku daudzums, ko vācieši novērtēja vismaz 10 miljonu vācu marku vērtībā.
Vārīšana Maligina laikā
Iepriekš minētie fakti ir atrodami Saeimas debašu stenogrammās, kad astoņus gadus vēlāk tika apspriesti Farmācijas likumā nepieciešamie grozījumi, jo bija noticis nākamais vārīšanas skandāls. Nu jau Maligina privatizētajā “Olainfarm” rūpnīcā. Viņam tolaik nebija pat 30 gadi, toties kontrolpaketes iegādei atradās pusotra miljona latu. Sapelnīti ar medikamentu izplatīšanu Krievijā. Tā vismaz viņš pats stāstīja savā pēdējā intervijā 2017. gada nogalē izdevumam “Dienas Bizness”.
Lai gan narkotiku vārītāju priekšgājēji bija sasēdināti cietumā, recepte tika nodota nākamajai ķīmiķu paaudzei. Jo narkotiku biznesam bija nepieciešama prece. 1998. gadā sekoja jaunas aizturēšanas, bet ne augstākajā vadības līmenī. Policija paziņoja, ka nevienam no “Olainfarm” vadītājiem, tātad īpašnieku Maliginu ieskaitot, ar šo gadījumu neesot saistības. Tā laika avīžu publikācijās pat atrodamas ziņas, ka noziedznieku atmaskošana notika tieši saziņā ar jauno vadību.
Rebenoka nāve – sveiciens no karteļa
Bet kāda šai vēsturei saistība ar Rebenoka slepkavību? Tāda, ka narkotiku mafija neaizmirst, kur var dabūt preci. Un neaizmirst arī savas investīcijas, ja tādas ir veiktas. Un konkrētajā gadījumā tas acīmredzot ir noticis. Vismaz šādi iespējams izskaidrot augsta līmeņa noziedznieku un specdienestu klātbūtni šai stāstā. Protams, vēlreiz jāuzsver, ka šī ir tikai versija, taču šķiet daudz ticamāka par policijas apgalvojumiem, ka Rebenoku ar dēli nosita viņa skaisto apročpogu un pulksteņu dēļ. Jā, laupīšana notika, taču tā bija tikai tāda pasūtījuma slepkavības dekorācija. Kas ir pasūtītājs, nav zināms, taču Neatkarīgajai saistībā ar šo tika nosaukti trīs noziedzīgās pasaules vārdi. Avoti ir uzticami.
Dienu pirms advokāta Rebenoka slepkavības kāds ietekmīgs personāžs no vietējām noziedzīgajām struktūrām meklējis “Olainfarm” valdes padomnieka Jāņa Kiršblata kontaktus.
Redakcijas un tās avotu drošības dēļ šī personāža X vārdu nepubliskojam. Taču būtisks fakts, ka X šovasar ar kriminālo pasauli saistītajās aprindās izplatījis ziņu, ka personīgi pazīst Krievijas kriminālo autoritāti ar palamu Sļiva (latviski ‒ plūme). Tāpēc caur viņu tagad iespējams kārtot nopietnākas lietas.
Tuvumā arī VDK
Latvijas publiskajā telpā izskanējis arī Sļivas īstais vārds, jo juridiskos pakalpojumus termiņuzturēšanās atļauju jautājumā viņam sniedza Jaunās konservatīvās partijas politiķa Jura Juraša sieva Alla Juraša. Diezko viņai neveicās, jo pēc iekļaušanas melnajā sarakstā Sļivam nācies pārdot īpašumus Jūrmalā. Tomēr Neatkarīgās avots vēsta, ka Sļiva tāpat pa laikam brauc apraudzīt biznesu Latvijā. Kas tas par biznesu? Avots apgalvo – narkotikas. Pēdējo reizi viņš viesojies gada sākumā.
Vēl viens Krievijas aprindu vārds, kas izskanējis saistībā ar noziedzīgo struktūru pretenzijām uz “Olainfarm” biznesu, ir kāds izbijis PSRS Valsts drošības komitejas virsnieks ar sakariem Kremļa līmenī.
Ļoti ietekmīgs. Un no slepenā dienesta neviens neatvaļinās.
Kiršblats paļaujas uz reputāciju
Sļivas līmeņa cilvēks ar šo VDK virsnieku varētu kārtot kādas tumšas lietas, taču ne personāžs X, kas ir vietējas nozīmes spēlētājs. Mazāks gariņš. Pēdējais, visticamāk, nemaz nezināja, ka pēc viņa publiskajām aktivitātēm un kontaktu meklēšanas kāds no “Olainfarm” nākamajā dienā mirs. Viņam bija tikai jāizplata vēsts. Personāžs X zvanījis vismaz diviem cilvēkiem, kas strādā saistībā ar noziedzīgo pasauli, bet paši, cik Neatkarīgajai zināms, nav tās daļa. Vajadzīgo tālruņa numuru no viņiem X nav dabūjis, bet, visticamāk, tas nemaz nav bijis vajadzīgs. Neatkarīgā Kiršblata telefonu sarūpēja bez lielām grūtībām, jo viņš ir arī deputātes Ļubovas Švecovas palīgs Saeimā. Kiršblats apgalvo, ka nevienu dīvainu zvanu no nepazīstamām personām nav saņēmis. Kāpēc ir izplatīta ziņa, ka tiek meklēti viņa kontakti? “Man absolūti nav ideju, un ar šo traģisko gadījumu man vispār nav nekāda sakara!” Taujāts, vai pēc slepkavības viņš un citi uzņēmumam pietuvinātie cilvēki nejūtas apdraudēti, Kiršblats atbild: “Cilvēkiem, kam ar reputāciju viss kārtībā, nav jāuztraucas par savu drošību.” Tiešām ļoti optimistisks apgalvojums.
Viltus pavediens par labu trešajiem
Visticamāk, personāžam X pasūtīts interesēties par Kiršblatu, lai iedotu policijai viltus pavedienu. Situācija šobrīd izskatās šāda: viena “Olainfarm” karojošā puse – tā, kuru pārstāvēja Rebenoks, ir izsista no ierindas. Otra puse, kurā spēlē Kiršblats, var tikt turēta aizdomās. Līdz ar to par ieguvēju var kļūt kāda trešā puse. Īstā slepkavības pasūtītāja.
Kas attiecas uz trijotni, kas fiziski izpildīja darbu, viņi, iespējams, pat nezina, kādēļ viņiem bija jānoslepkavo konkrētais cilvēks.
Vienkārši atbrauca izpildīt pasūtījumu: Latvijā brutāli jānosit advokāts Pāvels Rebenoks, un vēlams, lai dzīvs paliktu kāds liecinieks. Labākai vēstījuma izpratnei. Un tā arī notika.
Rebenoka kolēģis Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka notikusi profesionāli organizēta pasūtījuma slepkavība, ko izpildījuši citas valsts specdienestu darbinieki. Atbilstoši versijai Nr. 4 un Neatkarīgās rīcībā esošajām ziņām, tāda iespēja ir daudz ticamāka nekā policijas izvirzītā apročpogu laupīšanas versija Nr. 1.
