Jau sen ir zināms, ka pēc noteiktu maņu orgānu stāvokļa, piemēram, mēles vai acīm, iespējams noteikt, kādas cilvēkam ir slimības vai veselības problēmas. Balstoties uz šīs pašas metodes slimību atklāšanu, tika veidota akupunktūra, adatu terapijas, akupresūra.
Tibetas medicīnā saikne starp iekšējo orgānu veselību un sejas stāvokli tiešā veidā tiek salīdzināta ar ziedu un tā sakni – seja ir zieds, kas redzams pārējiem, bet iekšējie orgāni ir saknes, kas nosaka zieda augšanas spējas un ne tikai.
Acis ir aknu un žultspūšļa “ziedi”.
Deguns – resnās zarnas un plaušu “ziediņš”.
Lūpas un viss mutes dobums kopumā – aizkuņģa dziedzera un liesas “ziediņš”.
Mēle – tievās zarnas un sirds “zieds”.
Ausis – nieru un urīnpūšļa “ziedi”.
Acis ir aknu “zieds”, tādēļ jebkādas acu saslimšanas pirmām kārtām liecina par organisma filtrētāja sistēmas disbalansu. Turklāt tibetiešu ārsti uzskata, ka maisiņi zem acīm ir “zvana signāls” tam, ka plaušas, sirds vai aknas nefunkcionē kā nākas. Kopumā ir tā, ka maisiņi zem acīm no rītiem liecina par aknu funkcijas traucējumiem, augšējo plakstiņu pietūkums liecina par plaušu problēmām, taču aizpampuši gan augšējie, gan apakšējie plakstiņi norāda par emocionālām problēmām.
Deguns pēc tibetiešu medicīnas tiek uzskatīts par galvenajiem vārtiem uz organismu un vienlaikus par plaušu “ziediņu”. Tieši tādēļ ļoti svarīgi ir laikus risināt problēmas ar iesnām un deguna gļotādu. Tāpat smagas un hroniskas iesnas vai problēmas ar deguna gļotādu var norādīt par nopietnām problēmām ar plaušām.
