Ekspertes viedoklis: riska faktoru ir daudz
“LA” iztaujāja eksperti noziedznieku psiholoģijā, lai izzinātu, kas cilvēkus mudina izdarīt tik briesmīgu soli – noslepkavot cilvēkus, un vai citu paveiktie noziegumi uzvedina arī citus cilvēkus uz šo soli.
Evija Strika, valsts kapitālsabiedrības “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” sertificēta tiesu eksperte psiholoģijā: Par kriminālās uzvedības riska faktoriem ir ļoti daudz skaidrojošo teoriju. Ir arī tādas, kas vairāk aplūko vienu vai divus riska faktorus, taču pēdējos gados kriminālās uzvedības psiholoģijā vairāk dominē uzskats, ka tā ir vairāku riska faktoru noteikta uzvedība. Kā galvenie tiek minēti personas antisociāli uzskati, antisociālas nostājas, antisociālas pārliecības.
Tas nozīmē, ka cilvēka redzējumā izdarīt pārkāpumu, pārkāpt citu tiesības vai pārkāpt likumu ir okei, nevis kas nosodāms vai slikts. Tas ir arī vērtību jautājums. Vienam cilvēkam otra dzīvība ir vērtība, taču kriminālām personām otra cilvēka dzīvība varbūt nav vērtība.
Nākamais riska faktors, kas korelē ar kriminālo uzvedību, ir saistīts ar to, kādā vidē cilvēks ir audzis un pēc tam dzīves laikā nokļuvis; vai uztur attiecības ar līdzīgiem cilvēkiem ar antisociālu uzvedību; kāds ir vecāku ģimenes redzējums uz likumiem, noteikumiem, un vai ir svarīgi tos ievērot vai ne. Jo vairāk vide un ģimene būs ar antisociālu ievirzi, jo augstāks risks, ka cilvēks varētu veikt kriminālas, antisociālas darbības.
Trešais, uz ko raudzīties, ir cilvēka temperaments, personība – tādas iezīmes kā egocentrisms, zems pašvērtējums, nespēja rast risinājumus problēmu situācijās, impulsivitāte vispirms darīt, pēc tam domāt, neiecietība un agresivitāte.
Ceturtais faktors ir cilvēka antisociāla uzvedība pagātnē. Jo agrīnākā vecumā sāk pārkāpt noteikumus, likumus, veikt kriminālas darbības, jo spēcīgāks riska faktors, vai viņš to turpinās darīt nākamajos dzīves gados.
Ir arī mazāk būtiski faktori – audzināšana ģimenē, vardarbības pieredze bērnībā. Vēl ir sociālie faktori – ģimenes materiālais ekonomiskais stāvoklis.
Vardarbīgas uzvedības gadījumā pret kādu personu vai personām vairāk izteikti, spēcīgāki ir personības faktori, psiholoģiski faktori, kas saistīti ar temperamentu, personības iezīmēm un cilvēka sajūtām šajā pasaulē – cik viņš jūtas piederīgs, saprasts. Svarīgi, vai viņš jūtas iederīgs, vai viņam ir ar ko dalīties vai arī viņš gremdējas tikai savās fantāzijās, domu pasaulē, kur izspēlē kaut kādas ainas ar atriebību par varbūt paša ciešanām agrā bērnībā. Tas ir faktoru kopums. Protams, ir jābūt izdevībai, situācijai, kur sanāk tas viss kopā un realizējas.
Gribu izdalīt vienu atsevišķu personu grupu, kas veic vardarbīgos kriminālos pārkāpumus. Tie ir cilvēki ar būtiskiem, nopietniem psihiskiem traucējumiem. Šo cilvēku uzvedības motivācijai, iemesliem nav vairs vienkārši izsekot, izprast, kāpēc viņi to darīja, kāpēc tieši tajā brīdī un pret kādu konkrētu personu vai personu grupu. Šo cilvēku uzvedība bieži nepakļaujas vispārsaprotamai analīzei.
Gadījumos kad tiek veikta vardarbība ar pārdomātu rīcību un motīvu, izdomātu plānu, noziedznieki ir cilvēki, kam iekšā ir milzīgs naids pret pasauli, kuri dzīvo savās domās, fantāzijās, ir ļoti norobežojušies no dažādām sociālām attiecībām. Viņi bieži vien dzīvē ir vientuļnieki, jūtas nesaprasti, atstumti, neiederīgi.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
