«Šobrīd Kristīnei tiek dota iespēja piezvanīt pa telefonu vienreiz nedēļā. Sarunai atvēlētas tikai piecas minūtes. Tās tad tiek viņas bērniem, kuri savu mīļoto māmiņu pavasarī gaida mājās. Pati ar viņu vēl neesmu runājusi. Taču es par to pārāk nebēdājos, jo Kristīne ir Latvijā. Veselības ziņā viņa jūtas labi. Protams, ļoti skumst pēc ģimenes, meitiņu nav redzējusi gandrīz pusotru gadu. Taču ir skaidrs, ka nākotnē viņa satiks savus bērnus, jo netika aizvesta uz Āfrikas cietumu, kur nebūtu izdzīvojusi. Ļoti paveicās, ka lielas daļas sabiedrības uzstājīgā atbalsta dēļ viņa paguva nokļūt Latvijā pirms Covid-19 pandēmijas sākšanās, jo pašreizējā situācijā un vispasaules apjukumā viņas palīgā sauciens, visticamāk, netiktu sadzirdēts,» saka Kristīnes māsa Mārīte Batraka.
Valsts policijas konvojs 3. martā Kristīni Misāni no Dānijas nogādāja Rīgā, un viņa tika konvojēta uz Iļģuciema sieviešu cietumu.
Tajā pašā dienā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra saņēma informāciju no Valsts policijas, ka Latvijas pilsone Kristīne Misāne faktiski nodota Latvijas Republikai kriminālvajāšanas veikšanai.
Noteikto desmit dienu laikā Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis 13. martā pieņēma lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, un Kristīnei Misānei tika uzrādīta apsūdzība pēc trīs Krimināllikuma pantiem – nolēmuma par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšanu, dokumenta viltošanu un izmantošanu un nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem (viņa tika atzīta par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 168. panta, 193. panta otrās daļas un 275. panta otrās daļas).
