Kā jau vairākkārt izskanējis, jauniem cilvēkiem slimības gaita ir krietni vieglāka, ja viņiem nav citu hronisku slimību, tomēr ir arī traģiski izņēmumi, piemēram, šonedēļ Berlīnē miris 42 gadus vecs veselīgs vīrietis.
Testēšana
Valstīs ir arī atšķirīgas testēšanas stratēģijas. Ja Itālijā vairāk pārbaudītu gados jaunus cilvēkus, iespējams, mirstības koeficients būtu krietni citādāks. Vācija tikmēr ir parūpējusies, lai pārbaudītu visus, kuri nonākuši saskarsmē ar inficētu personu, kā arī tos, kuri izjūt vieglus simptomus.
Berlīnes “Charite” slimnīcas Virusoloģijas institūta vadītājs Kristians Drostens skaidro, ka ik nedēļu Vācijā tiek veiktas analīzes 500 000 cilvēku. PVO ārkārtas situāciju koordinators Maikls Raiens saka: “Vācija īsteno ļoti agresīvu testēšanas stratēģiju, tāpēc starp visiem apstiprinātajiem, iespējams, ir krietni vairāk vieglu gadījumu.”
Jānorāda, ka PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss aicinājis valstis “pārbaudīt, pārbaudīt, pārbaudīt”, lai varētu saprast, kāda ir patiesā situācija.
Vēl viens izskaidrojums – Vācijā ir tik maz nāves gadījumu, jo tā atšķirībā no Itālijas tik plaši neveic testēšanu pēc pacienta nāves.
Veselības aprūpes kvalitāte
PVO pārstāvis Raiens norādījis – jo labāk slimnīcas ir sagatavotas, jo vairāk dzīvību izdosies glābt. “Kad slimnīcas ir pacientu pilnas, ir jautājums, cik ilgi ir iespējams sniegt atbilstošu aprūpi un vai ir iespējams reaģēt uz visām pacienta stāvokļa izmaiņām intensīvās terapijas nodaļā,” viņš saka.
Pebadijs norāda, ka izšķiroši ir trīs faktori: gultu skaits intensīvās terapijas nodaļās, pietiekams individuālo aizsarglīdzekļu daudzums un labi sagatavots medicīniskais personāls.
Itālijā, kurā dzīvo 60 miljoni cilvēku, pirms krīzes bija aptuveni 5000 gultu intensīvās terapijas nodaļās. Slimības uzliesmojuma laikā ir radītas jaunas. Lielbritānijā ar 66 miljoniem iedzīvotāju ir 4100 intensīvās terapijas gultu, Vācijā ar 80 miljoniem iedzīvotāju ir aptuveni 28 000 gultu, un paredzams, ka šis skaits tiks dubultots.
