Veselībai – jā, smēķētājiem – nē
Neskatoties uz prognozētajām partiju pretrunām un ilgajām un smagajām budžeta un nodokļu politikas sarunām, Krišjāņa Kariņa vadītā koalīcija ir pārsteidzoši ātri nonākusi pie 2021. gada budžeta ietvara un apstiprinājusi to.
Tas liek domāt, ka partijas vismaz uz brīdi atlikušas malā savas pretrunas, kā arī to, ka katra vismaz kaut ko ir saņēmusi, ko var nodemonstrēt vēlētājiem kā panākumu.
Neskatoties uz Covid-19 radīto ekonomisko krīzi, Latvijas valdība ir atradusi iespējas izpildīt vairākus svarīgus solījumus vēlētājiem.
Būtiskākie no tiem bija algu palielinājums mediķiem un skolotājiem, minimālās algas palielināšana līdz 500 eiro, kā arī pasākumi iedzīvotāju sociālās aizsardzības palielināšanai.
Pagaidām vēl nav zināms valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu apjoms nākamajam gadam, jo priekšā vēl lemšana par ministriju prioritātēm, taču var prognozēt, ka tas būs mazāks nekā pagājušā gada desmit miljardu budžets, tādēļ valdības spēja atrast līdzekļus šīm prioritātēm ir vērtējama pozitīvi.
Valsts budžeta deficīts nākamajam gadam plānots 3,9% apmērā jeb 1,18 miljardus eiro liels. To paredzēts samazināt turpmākajos divos gados līdz 564 miljoniem eiro.
Savukārt negatīvas ziņas budžeta aprises nesušas smēķētājiem – 2021. un 2023. gadā paredzēts palielināt akcīzes nodokli cigaretēm, bet tabakai, tabakas izstrādājumiem un karsējamiem šķidrumiem – katru gadu pa 5%. Tāpat vecu automašīnu ar lieliem dzinējiem īpašnieki un tie, kas tās iekāro, var rēķināties ar lielākiem nodokļiem.
Savukārt VAS “Latvenergo” turpmākos gadus būs jāmaksā lielākas dividendes valsts budžetā – 2021. gadā par 8,6 miljoniem, 2022. gadā – par 13,2 miljoniem, bet 2023. gadā – par 12,6 miljoniem lielākas.
Iedzīvotājiem – uzlabojumi
Svarīgākās izmaiņas, ko nākamajā un turpmākajos gados sajutīs iedzīvotāji, ir minimālās algas palielināšana un valsts sociālās apdrošināšanas nodokļa likmes (VSAOI) mazināšana par vienu procentpunktu.
Starpība nebūs liela, taču saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem
algu grupās starp 700 un 1400 eiro “uz papīra” katrs strādājošais redzēs 11 līdz 32 eiro pieaugumu makā, minimālās algas saņēmēji gan tikai divus eiro.
Lai gan palielinājums var šķist neliels, nākamā gada budžetā tas izmaksās 73 miljonus eiro, bet 2022. gada budžetā – jau 150 miljonus eiro. Papildu iepriecinājums arī lielāku algu saņēmējiem – diferencēto neapliekamo minimumu (lasi – lielākus nodokļus) piemēros nevis no 1200 eiro kā šobrīd, bet tikai no 1800 eiro.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns kopumā pauda apmierinātību ar 2021. gada valsts budžeta ietvaru un nodokļu politikas virzību.
“Nekad nevar teikt, ka esi pilnībā apmierināts, taču galvenās lietas ir panāktas – pirmkārt, būs mediķu un pedagogu darba samaksas pieaugums, ieskaitot arī augstskolu un pirmsskolu pedagogus. Otrkārt, nodokļu politiku ir izdevies pagriezt daudz pozitīvākā virzienā, nekā tā bija sākotnējā Finanšu ministrijas piedāvājumā, un nodokļu politikas pasliktinājuma darbiniekiem nebūs.
Trešais un ne tik viennozīmīgais sasniegums ir minimālās algas palielināšana līdz 500 eiro. Neviennozīmīgs tas ir tāpēc, ka nepietiekams – ja vērtē pēc pirktspējas paritātes standarta, proti, izlīdzinot cenas, tad
Lietuvā minimālā alga pēc savas pirktspējas ir par 170 eiro augstāka, bet Igaunijā – par 147 eiro jau šobrīd.
Tāpat jāņem vērā, ka Lietuvā nākamgad atkal tiks palielināta minimālā alga, par to paredzēts lemt jau 23. septembrī, kad tiksies kaimiņvalsts darba devēji, arodbiedrības un valdība.
Šis jautājums tiek skatīts arī Igaunijā. Uzskatu, ka arī Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, vajadzētu pieņemt lēmumu, ka minimālā alga ir 47,5% no vidējās algas valstī, šādu sasaisti prasa arī dažādas Eiropas sociālās hartas.
Ceturtais sasniegums, kas vērtējams ļoti pozitīvi, ir diferencētā neapliekamā minimuma sliekšņa palielināšana no 1200 līdz 1800 eiro, tas ir risinājums, kas aptvers daudz lielāku darbinieku daļu nekā iepriekšējais. Neapšaubāmi nepieciešama iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāte, taču tā jāveido, atskatoties arī uz reālajiem mājsaimniecību izdevumiem.”
Konkurētspēja palielināsies
Arī uzņēmēji ir kopumā apmierināti ar nodokļu politikas virzību Latvijas konkurētspējas palielinājuma virzienā. Runa ir par panākto darbaspēka nodokļu samazinājumu (VSAOI samazinājums par 1%), kurš saskaņā ar valdības solījumiem tiks mazināts arī nākotnē.
Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis teic, ka uzņēmēji saņēmuši pagaidām gan nekur nefiksētu valdības solījumu, ka Latvijā tiks veidota Baltijā konkurētspējīgākā nodokļu politika.
Tāpat uzņēmēju organizācijas apmierina tas, ka ieguvumu no diferencētā neapliekamā minimuma palielinājumu saņēmuši gan vidēji lielu algu saņēmēji, gan arī mazo algu saņēmēji no minimālās algas palielinājuma.
“Lietas, pie kurām vēl jāpiestrādā, ir politika mazā biznesa virzienā – fiksēta ienākumu procenta maksāšana atkarībā no aktivitātes, faktiski bez grāmatvedības, kā arī iespējas veidot darbību ar patentu maksu palīdzību.
Tāpat mūs uztrauc tas, ka obligātās sociālās iemaksas varētu būt daudziem mazajiem uzņēmumiem nepaceļamas.
Neapšaubot to nepieciešamību, mums liekas, ka tās bija jāievieš pakāpeniski, sākot ar mazām summām.” Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone vēl bilst, ka neskaidrības pagaidām ir arī ar transporta līdzekļu nodevām, kas varētu radīt problēmas uzņēmējiem.
Kultūras ministrijas divkosība
Viens no risinājumiem, ar ko būs neapmierināti mediju nozares darbinieki, ir paredzētais autortiesību nodokļa regulējums, kas paredz atcelt tikai pirms diviem gadiem grūtās sarunās saskaņoto autortiesību speciālo nodokļu režīmu.
Latvijas Preses izdevēju asociācija vēstulē kultūras ministram Naurim Puntulim ir norādījusi, ka mediju nozare Covid-19 krīzes apstākļos nespēs absorbēt pieaugošās darbaspēka izmaksas un tās liegs daudziem nodarboties ar radošo darbu.
Uz to KM valsts sekretāre ir vēstulē atbildējusi, ka ministrijas paspārnē esošā Mediju politikas konsultatīvā padome būtībā piekrīt Preses izdevēju asociācijas paustajām bažām, taču Kultūras ministrijai kopā ar Finanšu ministriju jāizstrādā savi priekšlikumi šīs normas ieviešanai, arī izdevēji ir aicināti tādus iesniegt.
Citiem vārdiem – saprotam, bet neko nedarīsim. Tādējādi mediju nozarei nākamais un turpmākie gadi būs smagi.
Cerīgas sarunas
Arī Latvijas pašvaldības nākamā gada budžetā tiek pamatīgi “apdalītas”, jo plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale par labu valsts budžetam samazina to ieņēmumus par 91 miljonu eiro, bet citu nodokļu izmaiņas šo robu var vēl palielināt līdz 104,6 miljoniem eiro, vienlaikus pašvaldības prognozē izdevumu palielinājumu par 50 miljoniem sociālo pabalstu un algu palielināšanas vajadzībām.
Neskatoties uz to, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis sarunā ar “Latvijas Avīzi” pauda apmierinājumu par vakardienas tikšanos ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Jāni Reiru.
“Risinājums, kā atvieglot pašvaldību finanšu situāciju, vēl nav panākts, taču svarīgi ir tas, ka K. Kariņš finanšu ministra klātbūtnē vairākkārtīgi pauda vēlmi meklēt un atrast šai problēmai risinājumu.”
G. Kaminskis nedomā, ka būtu iespējamas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdalē par labu valsts budžetam, palielinot valsts budžeta daļu no 20 līdz 25%, jo šķietot, ka politiskās partijas par to jau vienojušās.
LPS priekšsēdis domā, ka risinājums tikšot atrasts, palielinot pašvaldību iespējas aizņemties un, iespējams, palielinot valsts ārējo parādu.
Tāpat esot nepieciešams saņemt jaunākos statistikas datus par stāvokli valsts ekonomikā un nodokļu ieņēmumos, jo pašreizējā pašvaldību budžetu modelēšana notiekot uz šī gada jūlija datu bāzes.
LPS nākamā tikšanās ar valdības vadītāju esot paredzēta 30. septembrī un esot pamats cerēt, ka šajā sēdē tikšot atrasts pašvaldības apmierinošs risinājums, pauda LPS vadītājs.
2021. gada valsts budžeta “zilonim” vēl sekmīgi jāizkļūst cauri Saeimas “trauku veikalam”, neko nesaplēšot un neļaujot koalīcijas partijām sanīsties savā starpā, proti, jāpanāk likumdevēja apstiprināšana.
Taču necerēti ātri panāktā vienošanās par budžeta ietvaru un nodokļu izmaiņām, nozīmīgāko ietekmes spēku – uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību savienības – paustā pārliecība, ka šajos apstākļos ir panākts maksimāli iespējamais, liek domāt, ka šī gada “zilonis” ir neparasti slaids un varētu iziet cauri “trauku veikalam” neko neapgāžot un nesaplēšot.
