Dzirdot par ko tādu, neviļus sāc domāt, ka dzīvnieki reizēm ir cilvēcīgāki nekā daži cilvēki…
Marta sākumā divas deviņu un sešu gadu meitenītes Rostovā devās uz veikalu iepirkties. Bez iepirkuma maisiņiem meitenēm rokās bija telefoni, kuros viņas laiku pa laikam kaut ko skatījās.
Kādā pagriezienā meitenes apstāja garāmejoša astoņu cilvēku kompānija. Visi pieaugušie vīrieši netīros darba apģērbos, iespējams, nāca mājās no darba. Viens no viņiem saķēra jaunāko meitenīti Natašu aiz kapuces: ”Ei, mazā! Atdod telefonu!” Un sāka izgriezt meitenei roku.
Vecākā māsa vēlējās aizstāvēt Natašu un iesita uzbrucējam ar somu. Tad pārējie bandīti sāka draudēt jau viņai. Neraugoties uz kliedzieniem un palīgā saucieniem, neviens no garāmgājējiem nedevās palīgā meitenēm! Ieraugot bīstamo kompāniju, visi centās attālināties no notikuma vietas…
“Es ļoti nobijos, nezināju, ko darīt, Nataša spiedza ļoti skaļi, bet visi gāja garām…” – stāstīja skolniece.
Te pēkšņi no būvlaukuma izskrēja klaiņojošu suņu bars. Dzīvnieki metās pie neliešiem, ielenca viņus un meitenītes lokā un sāka draudīgi riet uz vīriešiem!
“Suņi burtiski metās mums palīgā. Viens no vīriešiem iespēra ar kāju kādam sunim, bet tas iekoda viņam un turpināja mums palīdzēt” – stāstīja bērni.
Uzbrucēji apjuka. Suņu skaļās rejas pievērsa uzmanību, piestāja maršruta autobuss, pienāca klāt cilvēki.
Tad nu noziedznieki saprata, ka lieta nopietna, nometa atņemtos telefonus un somu uz asfalta un aizbēga. Meitenes pārdzīvoja stresu, vienai meitenei uz kakla palika kapuces nospiedums, tik spēcīgi viņa tika vilkta. Bet meitenītes neaizmirsa tos, kas viņas izglāba!
“Mēs ar māsu nolēmām pateikties mūsu četrkājainajiem glābējiem: nopirkām viņiem pīrādziņus, pienu un baltmaizi un pabarojām visus. Esam ļoti pateicīgas šiem dzīvnieciņiem. Man nav saprotams, kāpēc garām ejošie cilvēki necentās mums palīdzēt – redzēja taču, ka mums uzbrūk,” nesaprot meitenes.
bilde
Lūk, tāds izglābšanās stāsts. Te nu neviļus aizdomāsies par tiem, kas kliedz, ka klaiņojošie suņi jāizķer. Vai nu viss ir tik vienkārši, cilvēki?
